Kā dzīvo? Ļoti uzmanīgi dzīvnieki, kurus savvaļā ne katram izdosies ieraudzīt. Lūši pārsvarā ir vientuļnieki, izņemot vairošanās periodu, kad veido ģimenes (visbiežāk mammas ar mazuļiem). Šie lielie savvaļas kaķi ir monogāmi - viens tēviņš pārsvarā savu uzmanību velta vienai mātītei. Lūši mīl savu teritoriju regulāri iezīmēt un rūpīgi apsargāt. Ja mājās „dabas ledusskapis” ir tukšs, klejo apkārt ēdamā meklējumos. Lūši ir aktīvi krēslas un nakts stundās, bet pa dienu atpūšas.

Ko ēd? Gluži tāpat kā visparastākajam mājas kaķim, arī lūsim garšo gaļa. Piemēram, stirnas, zaķi, lapsas, vistveidīgie putni, sīko plēsēju sugas, vāveres, peļveidīgie grauzēji, bebri. Reti, bet ēd arī kritušus dzīvniekus. Ja ziemā sniega sega ir tik bieza, ka neko mazāku maltītei atrast nevar, lūši mēdz uzbrukt aļņu un staltbriežu teļiem, kā arī meža cūku sivēniem.

Vai zināji? 

• Eirāzijas lūsis ir lielākā un visizplatītākā no četrām pasaulē sastopamajām lūšu sugām.
• Eirāzijas lūsis ir trešā lielākā plēsēju suga Eiropā, aiz brūnā lāča un pelēkā vilka.
• Eirāzijas lūsim ir sešas pasugas.
• Lūsis ir vienīgā kaķu dzimtas suga Latvijā.
• Lūši, tāpat kā visi kaķi, murrā, šņāc un ņurd – tikai daudz skaļāk un zemākā balsī.
• Lūši ir vientuļnieki un ļoti uzmanīgi un piesardzīgi dzīvnieki.
• Lūšu redze ir ļoti asa - savu upuri tie spēj saskatīt no 75 metru attāluma.
• Lūšu ausu pušķīši domāti labākai medījuma sadzirdēšanai un tā atrašanās vietas noteikšanai.
• Lūsis var uzlēkt teju divu metru augstumā.
• Lūsis dienā patērē aptuveni divus kilogramus gaļas.
• Vajadzības gadījumā lūši labi peld.
• Lūši veikli (bet reti) rāpjas kokos.
• Lūšu apaļās, mīkstās un platās pēdas ziemā kalpo kā atbalsta punkts un ļauj viegli pārvietoties pa dziļu sniegu.
• Lūsis ir Rumānijas un Serbijas nacionālais dzīvnieks.
• Lūsis attēlots uz Maķedonijas piecu denāru monētas.
• Viduslaikos lūša vārds bieži minēts kopā ar Velnu.
• Grieķu, skandināvu un Ziemeļamerikas tautu mītos lūsim piedēvētas spējas redzēt visam cauri un atklāt apslēptas patiesības.
• Lūsim debesīs ir pašam savs zvaigznājs.
• Lūša latīņu vārds “lynx” cēlies no grieķu vārda “λύγξ”, kas nozīmē “gaisma, spilgtums” – atsaucoties uz lūša gaismu atstarojošām, luminiscences acīm.

Mīti un patiesība Lūši nekad nevienam neuzbrūk un nemedī no koka! Lūsis tāds pats kaķis vien ir -  vai tad jūs kādreiz esiet redzējuši savu runci pelei lecam virsū no koka?

Ģimenes galvenā vadone un barvede, kura ar patiku izrīko savas trīs meitas un vīru. Visdrošākā no visiem – nereti apmeklētājiem redzama tuvu klāt pie žoga. Medīgākais lūsis barā – regulāri ķer un atbrīvo voljēru no nelūgtiem viesiem (putniem, caunām un citiem maziem kustoņiem).

Piemīt īstens ziemeļnieka vēsums, nosvērtība, atturība un pašapzinīgums. Incim ļoti patīk ēst un gulēt!

Īsta mātes (Leonoras) meita – pati nešpetnākā no māsiņām. Ļoti runātīga – biežāk kā citas dzirdama murrājam, ņurdam, šņācam un ņaudam. Patīk spēlēt paslēpes, izsekot un pielavīties dzīvnieku kopējiem. Favorīte, ir arī visraibākā no visiem lūšiem.

Īsta sava tēva (Inča) meita – visatturīgākā un piesardzīgākā no visām trim māsām. Viņa arī visbiežāk uzturas tēta tuvumā. Filozofei nav tik plankumaina kažoka kā pārējiem ģimenes locekļiem. Viņa uz pasauli noraugās it kā no kaut kādiem saviem augstumiem, filozofiskā mierā – gluži kā Līgatnes dabas taku lūšu Buda!

Otra drošākā lūsene ģimenē. Tāpat kā mamma Leonora, visbiežāk redzama apmeklētājiem. Pēc izskata/sejas vēl joprojām atgādina kaut ko no maza lūšu bērna.