Daudzgadīgā mēnesene (Lunaria rediviva)

Sastopama dabā dekoratīvo īpašību dēļ tiek nesaudzīgi aplauzta. Divgadīgā vai vasaras mēnesene ir bieži kultivēta dekoratīvo īpašību dēļ un  tiek izmantota sauso ziedu kompozīcijām.

Vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum)

Ārstniecības augs ar ādu dziedējošām īpašībām, Staipekņa sporas un virszemes daļu izsenis lieto tautas medicīnā.  Sporām piemīt sāpju remdējošas, pretiekaisuma īpašības, savukārt sporu pulveri lieto, lai mazinātu svīšanu.

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa)

Sastopama ēnainos mežos, savukārt daudzziedu zemzālīte (Luzula multiflora) ar samērā blīvu ceru aug pļavās, atmatās, ceļmalās un skrajos mežos. Latvijas dabā sastopama arī lauka zemzālīte (Luzula campestris, sin. Luzula subpilosa) ar skraju ceru, līdzīgi pūkainai zemzālītei.

Ziemzaļā kosa (Equisetum hyemale)

Ķā jau liela daļa ārstniecības augu ir indīgs augs. Pārdozējot, tas var radīt toksisku iedarbību uz organismu un saindēšanos, kā arī alerģisku reakciju. Farmakoloģiskām vajadzībām izmanto auga virszemes daļas.

No ziemzaļās kosas pagatavoto medikamentu sastāvā ir vielas, ko iespējams izmantot, lai cīnītos ar plikpaurību.

Lielā dzelzene (Centaurea scabiosa)

Maz pētīts ārstniecības augs. To lieto tautas medicīnā un zināms, ka var izmantot kompresēm. Ārstniecībā izmantojamās augu daļas ir lapas un ziedi un tiek vākti arī ziedoši laksti. Interesants ir fakts, ka dzelzenes auglītim nogatavojoties parasti klāt paliek kausmatiņi, kuri nodrošina sēklu izplatīšanos ar vēju.

Lielziedu vīgrieze (Filipendula vulgaris)

Tā tiek uzskatīta par retāku un vērtīgāku ārstniecības augu nekā parastā vīgrieze un to plaši izmanto gan tautas, gan oficiālajā medicīnā. Tieši lielziedu vīgrieze  ir nozīmīga dabas aizsardzības vēstnese, jo ir bioloģiski vērtīgu zālāju indikatorsuga.

Interesants ir fakti, ka parastās vīgriezes senākais latīniskais nosaukums Spirae ulmaria devis nosaukumu aspirīnam un Anglijas karaliene Elizabete I vīgriezes, ar to saldi medaino smaržu, bija iecienījusi kā grīdas aromatizējošu līdzekli. Iespējams tieši tāpēc vīgriezes mēdz saukt arī par pļavas karalienēm.

Parastā kumeļpēda (Asarum europaenum)

Latvijā bieži satopams augs. Auga lapas pēc formas atgādina zirga pēdas nospiedumu, tikai mazāka izmēra. Auga apputeksnēšanā un sēklu izplatīšanā nozīmīga loma ir skudrām.

Parastā kumeļpēda ir ļoti indīgs augs un vienlaicīgi to plaši izmanto medicīnā. Tautas medicīnā senatnē to lietoja daudz plašāk, lai ārstētu malāriju un cīnītos pret alkoholismu. Eksperimentos noteikts, ka parastā kumeļpēda izraisa saindēšanos un smagākos gadījumos var iestāties nāve.

Četrlapu čūskoga (Paris quadrifolia)

Latvijā bieži sastopama suga. Četrlapu čūskoga vairojas pateicoties sēklām un daloties saknei un labvēlīgos apstākļos augs veido nelielas audzes. Pēc pirmajām salnām auga virszemes daļas atmirst, saglabājas tikai saknenis, no kura nākamajā pavasarī izaug jauns stāds.

Parastā zalktene (Daphne mezereum)

To kultivē arī parkos, dārzos un apstādījumos kā augu, kas ir dekoratīvs gan pavasarī ar baltiem ziediem, gan arī vasarā, kad nogatavojas dzelteni auglīši, taču tas ir diezgan bīstami.

Parastā zalktene ir ļoti indīga - visas auga daļas, bet jo sevišķi augļi un miza. Nekādā gadījumā nevienu auga daļu nedrīkst ņemt mutē un košļāt. Auga toksīni stipri bojā zobus.

Parastā sievpaparde (Athyrium filix-femina)

Eiropas Savienības vairākiem mežu biotopiem raksturīga augu suga. Dekoratīvo īpašību un ilgmūžības dēļ parasto sievpapardi audzē arī dārzos un apstādījumos, vienā vietā tā var augt pat līdz 20-30 gadiem.

Pirms miljoniem gadu, kad klimats bija krietni siltāks un mitrāks nekā mūsdienās, mūsu planētu klāja papardes, kosas un arī staipekņi. Tā kā visa veida papardes ir ļoti seni augi, tās noplūktā veidā slikti uzsūc ūdeni un tādēļ ātri novīst. Ieteicams neplūkt papardes, bet baudīt raksturīgo paparžu smaržu, dodoties dabā.

Zilā vizbulīte (Hepatica nobilis)

Šis augs pieder gundegu dzimtai, tātad ir indīgs, kaut gan tiek lietots mūsdienu homeopātijā. Viduslaikos zilo vizbulīti izmantojaa aknu slimību ārstēšanai.

Latvijas selekcijas virtuālajā slavas zālē ir iekļautas trīs selekcionāra Jura Egles radītas zilās vizbulītes šķirnes “Ciecere”, "Vārtāja” un “Ālande”, visas – ar savvaļas klona izcelsmi no Kurzemes.

Vizbulītes ir iemīļots dekoratīvais augs visā Eiropā un sastopamas bagātīgas kolekcijas dažādās krāsās, tajā skaitā ar pildītiem ziediem.

Lipīgā sveķene Viscaria vulgaris)

Nozīmīga dabas aizsardzības vēstnese, jo ir bioloģiski vērtīgu zālāju indikatorsuga. Sveķene ir lielisks nektāraugs, tos apputeksnē dienas un nakts tauriņi. Lai pēc nektāra nekārotu citi kukaiņi, kuri tikai rāpo pa stublāju, bet neapputeksnē ziedus, sveķene aizsargājas, izdalot uz stublāja lipīgu vielu. Pateicoties šai īpašībai, sveķene ieguvusi savu nosaukumu. Ziedēšanai beidzoties, augs lipīgo vielu vairs neizdala.

Sveķenes audzē arī kā krāšņumaugu.

Kalnu norgalvīte (Jasione montana)

Ziedu krāsas un izmēra dēļ ir nedaudz līdzīga tīruma pēterenei vai ļoti retajai apaļajai septiņvīrei (Phyteuma orbiculare).

Kalnu norgalvīte ir piemērota audzēšanai akmensdārzos, kā arī ziedošās pļavās. Ja ļausiet vienāda augstuma zilas krāsas ziedkopām izziedēt un izkaisīties sēklām, tās ziedēs arī nākamajā gadā.

Meža zemene (Fragaria vesca)

Tajā mājā, kurā ēd zemenes, ārstiem nav ko darīt

Zemenes ir vispāratzīts antidepresants, kas uzlabo garastāvokli un veselību. Senatnē dziedniekiem bijis teiciens: “Tajā mājā, kurā ēd zemenes, ārstiem nav ko darīt”. Zemeņu sēklas ir atrastas akmens laikmeta arheoloģiskajos izrakumos. Zemeņu dziednieciskā vērtība bija labi zināma senajiem grieķiem un romiešiem. Tibetas medicīnā zemenes uzskata par jaunības un ilgdzīvošanas eliksīru.

Neskatoties uz vērtīgajām īpašībām, svaigas zemenes jūtīgiem cilvēkiem var izraisīt alerģiskas parādības.

 .