Eirāzijas vāvere (Sciurus vulgaris)
Īsa vizītkarte
Svars:
0,2-0,4 kg
Garums: 18-25 cm | aste 5-20 cm
Dzimumbrieduma iestāšanās: ~ gada vecumā
Riesta laiks: marts-augusta beigas (iespējami vairāki metieni gadā)
Grūtniecības ilgums: mazliet vairāk par 1 mēnesi (35-40 dienas)
Pēcnācēju skaits: 2-10 (visbiežāk 3-5), dzimst laika posmā no maija līdz pat septembrim
Dzīves ilgums: vidēji 5-6 gadi (maksimāli līdz 8-9 gadiem)
Dabiskie ienaidnieki: caunas, lapsa, sesks, sermulis, kaķi, lielie plēsīgie un vārnveidīgie putni
Sugas statuss Latvijā: Bieži sastopama suga visā valsts teritorijā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā dzīvo vairāk par 20 tūkstošiem vāveru.
Kur dzīvo? Mazās kuplastes ir sastopamas visdažādākajos meža veidos, kā arī parkos, dārzos, kapsētās un citos lielākos apstādījumos. Īpašu priekšroku dod skujkoku un jauktu koku mežiem – iespējams, pieejamo čiekuru un dažādu sēkliņu dēļ.

Kā dzīvo? Ja apkārt vienmēr ir pietiekoši daudz ēdamā un maz barības konkurentu un ienaidnieku, vāveres labprāt izvēlas dzīvot noteiktā vietā. Ziemās dzīvo pa vienai, bet vasarās – ģimenēs. Turklāt ģimene vāverēm var būt ne tikai viena vien – dažkārt iespējams arī otrais un trešais mazuļu metiens vienā siltajā sezonā. Čaklas gan tās vāveru mammas, uzņemoties tik daudzu bērnu audzināšanu! Savas guļamās un bērnu auklējamās migas kuplastes nereti izvēlas iekārtot putnu būrīšos vai koku dobumos. Ja gatavu dzīvokļu nav, tad taisa pašas no sīkiem zariņiem, sausas zāles, lapām, sūnām un ķērpjiem. Ziemās, ja gaisa temperatūra noslīd zem -200C vai ilgstoša sniegputeņa gadījumā, vāveres migu var neatstāt pat vairākas dienas.

Ko ēd? Vāveres ir sēklēdājas, kuru ēdienkartē ietilpst skuju koku čiekuru sēklas, rieksti, zīles, egļu, priežu, retāk lapu koku, pumpuri, dažādas cepurīšu sēnes, kā arī meža ogas, dārza augļi un kauleņaugļu sēklas. Vāverēm raksturīga barības krājumu veidošana un ēdiena slēpšana (īpaši rudeņos).

Vai zināji? Pārvietojoties no koka uz koku, var izdarīt pat piecus metrus tālus lēcienus, bet lecot no koka zemē slīpā trajektorijā, var noplanēt arī 10-15 metrus. Lēcienu laikā kuplā aste kalpo kā stūre. Lēkājot pa kokiem, vāverēm ļoti svarīga ir labā redze, lai nekļūdīgi varētu novērtēt attālumu un pareizo piezemēšanās trajektoriju.

Vajadzības gadījumā vāveres labi peld.

Vāveru priekšķepām ir 4 pirksti, bet pakaļkājām – 5.

Vāveru asie priekšzobi aug visu mūžu. Graužot dažādu barību, tie nepārtraukti tiek uzasināti un turēti gatavībā kādam īpaši cietam riekstam. Apakšējiem priekšzobiem ir īpaši muskuļi, kas zobus var saspriest ciešāk kopā un atslābināt - tas lieti noder iegraužoties stiprajos lazdu riekstu vai ozolzīļu apvalkos.

Vāveres itin labi satiek un mēdz sadarboties ar sīļiem, krustknābjiem un dzeņiem gardākā barības kumosa ieguvē.

Vāveres zinātniskais ģints nosaukums Sciurus radies no grieķu valodas (“skia” - ēna un “oura” - aste) un jēdzieniski nozīmē “dzīvnieks, kas sēž savas astes ēnā”.


Līgatnes dabas takās šobrīd mitinās četras vāveres.

Tomiņa
Dzimusi 2017. gadā. Dzimšanas diena precīzi nav zināma.
LDT kopš 03.06.2017.

Neapšaubāmi ir visatraktīvākā, ziņkārīgākā un drošākā no visām Līgatnes dabas taku vāverēm. Tomiņa dažkārt vairāk mīl cilvēku sabiedrību nekā savus voljēra kaimiņus – it īpaši brīžos, kad zvērkopji atnes ko garšīgu. Tad visas pārējās ir jāaizdzen tālāk prom, pašai jāapsēžas uz zvērkopja pleca un šajā, visdrošākajā ēšanas vietā pasaulē, jābauda pusdienas. Vāveru kopēji, Tomiņasprāt, ir arī vislabākie ēdiena uzglabāšanas seifi – cik reizes nav nācies vēlāk no zābaka vai kapuces kratīt ārā kādu paslēptu riekstu vai maizes gabaliņu! Tomiņai, vienīgajai no visām četrām vāverēm,  vienmēr ir ruda aste.

Čita
Dzimusi 2017. gadā. Dzimšanas diena precīzi nav zināma.
LDT kopš 08.06.2017.

Liela diplomāte, jo gluži veiksmīgi prot tikt galā un sadzīvot ar abiem voljērā mītošajiem pretpoliem – aktīvo komandētāju Tomiņu un kluso, zem abu „sieviešu tupelēm palikto” Rudo. Čita sevī ir attīstījusi arī sievišķīgu viltību, kas palīdz viņai izkļūt no visām situācijām. No pārējām vāverēm Čita atšķiras ar blāvu kreiso aci – bērnībā iegūtās kataraktas dēļ.

Pelēcīte
Dzimusi 2011. gadā. Dzimšanas diena precīzi nav zināma.
LDT kopš 19.10.2011.

Viņas rakstura pašpietiekamajai un  atturīgajai dabai patīk dzīvošana savā noteiktā dienas kārtībā un ritmā. Te lieti noder pašai savs voljērs, kas viņai ir vienīgajai no visām. Pelēcīte ir tik neatkarīga, ka vienmēr pati vēlas izveidot un iekārtot sev migu no voljērā esošajiem materiāliem (egļu zariņiem, sūnām, lapām un citiem) – zvērkopju piedāvātie salmi vāverei nereti nav pietiekami labi!

Rudais jeb Rižiks
Dzimis 2017. gadā. Dzimšanas diena precīzi nav zināma.
LDT kopš 13.07.2017.

Vienīgais vāveru puisis barā. Variet paši iztēloties, ka vīrietim sadzīvošana vienā istabā ar divām sievietēm reizēm var šķist visai apgrūtinoša... Rudais ir mierīgas dabas, kuram nepatīk lieki traucējumi, uztraukumi un iejaukšanās viņa personīgajā drošības telpā.


 .