Mūsu infrastruktūra

Informācijas centrs „Līgatnes dabas takas” - KASE
Atrodas pie galvenās ieejas Līgatnes dabas takās. Informācijas centrā ir iespējams iegūt ziņas par takām, tuvākajiem apskates objektiem, ēdināšanu un naktsmītnēm, iegādāties ieejas biļetes, uzkodas, kafiju un suvenīrus, apmeklēt labierīcības, kā arī uzzināt par gida pakalpojumiem un citu saistošu informāciju.

Automašīnu stāvlaukums
Atrodas pie Līgatnes dabas taku Informācijas centra un ir bez maksas. Pie automašīnu stāvlaukuma, īpaši siltajā sezonā, darbojas arī dažādi suvenīru un vietējo amatnieku tirdzniecības stendiņi.

Līgatnes dabas taku iekšējais autoceļš
Piemērots riteņbraukšanai vasarā un slēpošanai ziemas sezonā. Autoceļš ir atvērts izmantošanai personām ar īpašām vajadzībām, kā arī vecākiem ar bērnu ratiņiem un senioriem ar pārvietošanās ierobežojumiem. Lūgums vērsties Līgatnes dabas taku Informācijas centrā pēc papildu informācijas!
Pankūku namiņš
Atrodas pie stirnu voljera. Tas darbojas galvenokārt siltajās sezonās. Šeit var nobaudīt gardas pankūkas, dažādus siltos ēdienus un dzērienus, uzkodas, našķus, saldējumu un vēl un vēl...
Sajūtu stacijas
Atrodamas taku posmā starp jenotsuņu voljēru un Dabas izglītības centru “Pauguri”. "Tajās iespējams pārbaudīt savu ožu, mēģinot noteikt dažādu aromātu izcelsmi; dzirdi, uzzinot, kā skan dažādi materiāli; redzi, cenšoties saskatīt vairākus objektus; tausti, sajūtot atšķirīgus priekšmetus un uzminēt, kas tas varētu būt.
Piknika un atpūtas vietas
Apmeklētāju atpūtas brīžiem Līgatnes dabas taku teritorijā vairākās vietās izvietoti soli un galdi.
Lapene
Lapene jeb āra klase atrodas Dabas izglītības centra "Pauguri" pagalmā pie mazo dzīvnieku voljeriem. Te ir arī neliels kamīns, galds un soli, kas lieti noder gan dažādām izglītojošām nodarbībām ārpus telpām, gan apmeklētāju atpūtai svaigā gaisā.
Bērnu rotaļu laukumiņš
Atrodas kalna galā, maršrutā aiz Skatu torņa un staltbriežu voljera. Te atradīsiet gan miniatūru Skatu tornīti, gan līdzsvara baļķi, tiltu un laipas, kā arī šūpoles un solus atpūtai pēc lielā kāpiena kalnā.

Mūsu dabas ainavas

Skatu tornis
22 metrus augstais tornis atrodas Cepurīškalnā, starp meža cūku un staltbriežu voljeriem. Skatu tornis ir pirmā Gaujas Nacionālā parka direktora, Gunāra Skribas, sapņa īstenojums, kas radies uzkāpjot Cepurīškalna virsotnē augošā eglē. Pēc viņa lēmuma Daugavpils ugunsnovērošanas torņu būvnieku brigāde uzsāka varenā torņa celtniecības darbus. Skatu tornis savas pastāvēšanas laikā vairākas reizes ticis atjaunots un vēl joprojām priecē Līgatnes dabas taku apmeklētājus ar apkārtējo mežu galotnēm, māju jumtiem, Gauju, tuvāko pilsētu televīzijas un ūdenstorņiem, kā arī plašajām debesīm virs galvas.
Katrīnas iezis
Aptuveni 15 metru augstās un 200 metru platās smilšakmens klintis atrodas Gaujas labajā krastā starp Jumpravu iezi un Gūdu klintīm (braucot ar mašīnu, īsi pirms Līgatnes dabas taku Informācijas centra). Pie šī ieža Gauja met līkumu un nedaudz maina savu tecējuma virzienu, ko veicina klinšu pusloka forma. Visā klinšu garumā redzamas upes izskalojumu rievas un nišas, kas iezīmē Gaujas ūdeņu kādreizējos līmeņus. Katrīnas iezī redzama arī 4 metrus dziļa, 4,5 metrus plata un 15 metrus augsta niša.
Gūdu klintis
Gūdu klintis (Gaviļu iezis, Tālskatu iezis) ir aptuveni 18 metru augstas un ap 250 metriem platas Gaujas smilšakmens atseguma klintis. No klintīm lejup krīt neliels strautiņš. Gūdu klinšakmenī atrastas bruņuzivju, bārkšspuru, žokļžauņu un bezžokleņu zivju atliekas, kā arī fosforīta konkrēcijas. Par Gūdu klintīm klīst vairāki nostāsti. Viens no tiem vēsta, ka tuvējās Gūdu mājās senatnē dzīvojis kāds ļoti skops saimnieks, kas savu dvēseli bijis apsolījis velnam. Velns beigās tad arī ierāvis saimnieku, ar visu naudas maisu, pa stāvo krauju dziļajā atvarā pretī Gūdu klintīm. Šim atvaram plostnieki vienmēr ziedojuši sudraba naudu, lai tiktu garām viltīgajam līkumam. Ja noslīcis kāds plostnieks, vajadzējis Gaujā laist maizi ar degošu sveci, lai nelaimīgo upuri atrastu. Kurā vietā svece apdzisusi, tur arī bijis jāmeklē. Cits nostāsts stāsta, ka pretī Gūdu mājām un iezim, lopus ganot, ganu dziesmām allaž bijusi tik skaista un tāla atbalss, ka tas iedēvēts par Gaviļu iezi. Par Tālskata iezi klints nodēvēta jaunākos laikos, slavējot brīnišķo skatu, kas paveras no ieža virsotnes.
Jumpravu iezis
Ceļā uz Līgatnes dabas takām, Gaujas kreisajā krastā atrodas 250 metrus garš un 7 metrus augsts smilšakmens klints cilnis - Jumpravu iezis. Iezī ir neliela ala, ko sauc par Taimiņu spraugu, bet tam pretī, Gaujas vidū - gleznaina saliņa. Jumpravu iezis labāk saredzams no lejas, apmeklētājiem nokāpjot vienā vai otrā ieža pusē pie Gaujas, kā arī ūdenstūristiem. Esot nostāsts, ka reiz muižkunga meitām vizinoties pajūgā, zirgi no kaut kā briesmīgi sabijušies un ierāvuši pajūgu ar visām jaunavām Gaujā, kur nelaimīgās bijušas pagalam. Jumpravas (un ieža) vārds cēlies no vācu valodas “Jungfrau”, kas nozīmē “jaunava”.

 .