Ūpis (Bubo bubo)
Īsa vizītkarte
Svars: tēviņiem 1,5-2 kg | mātītēm 2,3-3 kg; mātītes ir nedaudz lielākas par tēviņiem
Garums: 60-75 cm; spārnu pletums 160 -188 c
Dzimumbrieduma iestāšanās: ~ gada vecumā
Riesta laiks: janvāris - februāra sākums
Olu dēšanas/perēšanas laiks: februāris - marts, var būt arī nedaudz ātrāk vai vēlāk
Olu perēšanas ilgums: 34-36 dienas
Pēcnācēju skaits: parasti 2-4, šķiļas laika posmā no marta līdz aprīlim
Dzīves ilgums: 20-30 gadi
Dabiskie ienaidnieki: vārnveidīgie un kaijveidīgie putni, dienas plēsīgie putni, lapsas, meža cūkas
Sugas statuss Latvijā: Aizsargājama un samērā ierobežoti sastopama suga. Latvijā uzturas vien ap 30-50 šo putnu pāru. Pēdējā laikā ūpju populācijas ligzdošanas sekmes pasliktinās, kam par iemeslu lielākoties kalpo regulārie traucējumi no cilvēku puses ligzdošanas vietu tuvumā (suga ir ļoti tramīga un jutīga pret šo faktoru).
Kur dzīvo? Ūpis sastopams galvenokārt vecos, jauktu koku un skuju koku mežos, gar jūras piekrasti, Gaujas krastiem, lielākiem ezeriem un citiem ūdeņiem, kā arī piepilsētu mežos un lielāku atkritumu izgāztuvju tuvumā, kur atrodams liels dažādas barības klāsts.

Kā dzīvo? Ūpji savas ligzdas nevij, olas tiek dētas uz zemes, visbiežāk pie koka saknēm, nelielā ieplakā vai bedrē. Var ligzdot arī lielos koku dobumos, smilšakmens alās un lielo plēsīgo putnu pamestajās ligzdās (kas gan notiek samērā reti).

Ūpji ir ļoti jutīgi pret traucējumiem un ātri var pamest savu perējumu, ja jutīsies apdraudēti. Olu skaits dējumā atkarīgs no pieejamās barības daudzuma apkārtnē. Ūpēniem, kuri tikko izšķīlušies, acis ir ciet – tās atveras tikai pēc divām dienām. Ligzdu jaunuļi pamet apmēram piecu nedēļu vecumā, spēju lidot iegūst aptuveni 52 dienu veci. Abi vecāki par mazuļiem rūpējas līdz 3-4 mēnešu vecumam. Rudenī ūpēni mājas pamet pavisam, lai atrastu paši savu teritoriju.

Ko ēd? Visu ko! Tā barības sastāvā ietilpst gan peļveidīgie grauzēji, dažādi sīki zīdītājdzīvnieki (truši, zaķi, kaķi, eži, zebiekstes un citi), gan dažādas putnu sugas (ieskaitot dzeņus, vārnas, irbes, pīles, zosis, pūces, plēsīgie putni), kā arī abinieki, rāpuļi, zivis, kukaiņi un sliekas. Savus upurus medī ar lieliskās dzirdes palīdzību, sēžot uz kāda koka zara vai cita paaugstinājuma, kā arī pārlidojot teritoriju. Dažkārt putnus medī arī lidojuma laikā.

Vai zināji? Ūpju tēviņu dobjais, monotonais un zemais riesta sauciens labā laikā ir sadzirdams pat līdz 5 km attālumam. Ūpjus bieži var atklāt pēc balss. Šo putnu lidojums ir lēns, ļoti kluss un zems, izmantojot gaisa straumes, spārni kopā tiek sasisti reti.

Ar ko ūpi atšķirt no citām pūču sugām? Ūpi galvenokārt var pazīt pēc tā izmēriem – tas ir lielākais pūčveidīgais putns Latvijā. To raksturo uz galvas esošās „ausis” – dekoratīvie spalvu pušķi, lielās oranžās acis un brūni raibais vai dzeltenbrūnais, maskējošais apspalvojums.

Kopīgais pūču dzimtas putniem

  • Medījumu pūces apēd kādā drošākā vietā virs zemes, piemēram, koka zarā, iepriekš nodurot ar saviem asajiem nagiem. Mazāka izmēra upuri tiek norīti veseli (ar visām spalvām, matiem, kauliem un nagiem), ar galvu pa priekšu, bet izmēros lielākus dzīvniekus, arī tad, ja tie domāti mazuļu izbarošanai, pūces ar knābja palīdzību saplosa pa gabaliem. Pēc medījuma sagremošanas, pūces veido atrijas – kamolā savijušās nesagremotās ēdiena paliekas. Ja medījuma bijis ļoti daudz, viss vienā reizē neapēstais tiek paslēpts.
  • Visas pūces ir tālredzīgas un nespēj saskatīt neko, kas atrodas to degungalā – tādēļ pie pūču knābjiem ir īpašas jutīgas spalviņas, ar kuru palīdzību tās aptausta savu medījumu. Pūcēm, salīdzinot ar dienas plēsīgajiem putniem, ir laba binokulārā redze – abu acu redzes leņķis pārklājas par 50-70%, kamēr citiem putniem tikai par 30-50%. Pūces savu galvu var kustināt uz visām pusēm līdz pat 270°.
  • Ausis visām pūcēm atrodas sejas spoguļa malā, kā garenas atveres un ir novietotas asimetriski.
  • Visas pūces briesmu brīžos spēj sabozt spalvas uz augšu, it kā kļūstot lielākas, un šņākdamas cenšas iebiedēt savu uzbrucēju.
  • Visām pūcēm ir raksturīga olu dēšana un perēšana reizē. Šī iemesla dēļ pūču ligzdās vienlaicīgi var būt dažāda vecuma putnēni. Ja vecākiem trūkst barības, tie izbaros un izaudzinās tikai vienu, vecāko mazuli. Stiprākais putnēns nereti var nogalināt un apēst savus brāļus un māsas. To sauc par kainismu.
  • Pārsvarā visas pūces ir nometnieces un labprāt apdzīvo vienu noteiktu teritoriju. Tās ir monogāmas (nereti uz mūžu) un katru gadu pavasarī, riesta laikā, atkal atrod savu pastāvīgo partneri un kopīgi nostiprina ligzdošanas teritoriju (kas katru gadu, atkarībā no apstākļiem, var nedaudz mainīties).
  • Savus upurus atrod ar lieliskās dzirdes palīdzību. Pārsvarā pūces medī un ir aktīvas naktīs un krēslas stundās, ļoti retos gadījumos dienā.
  • Olas pūcēm perē tikai mātītes, taču par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie pūčulēni ligzdu pamet vēl kārtīgi neapspalvojušies, taču uzturas tās tuvumā kamēr pilnībā pieaug.
  • Visas pūces neapšaubāmi tiek uzskatītas par gudrības, zināšanu un vieduma simbolu. Citās kultūrās atkal saistītas ar nāvi, sērām, maģisku varu un ļaunumu. Nereti tieši pūces nes ziņas no Aizsaules, piemēram, par tuvinieka aiziešanu.


Līgatnes dabas takās dzīvo ūpju pāris.

Dāma
Dzimšanas gads un diena precīzi nav zināma.
LDT kopš 24.12.2007.

Nešpetna komandiere, neatkarīga un pašapzinīga. Toties smuka! Mātes lomā – ļoti rūpīga un gādīga. Ne pārāk mīl sabiedrību. Toties patīk nolikt Hugo „zem tupeles”.

Hugo
Dzimis 05.06.2000. Rīgas Zooloģiskais dārzs
LDT kopš 21.12.2002.

Pašapzinīgs un drošs. Tēva lomā – gādīgs, rūpīgs un uzmanīgs. Slavens foto modelis. Mīl garšīgi paēst. Vēlams – peles! Hugo ir kliba labā kāja.


 .