Stirna (Capreolus capreolus)
Īsa vizītkarte
Svars:
20-45 kg (tēviņi smagāki par mātītēm)
Garums: 90-135 cm; skaustā - 75-78 cm (tēviņi lielāki par mātītēm)
Dzimumbrieduma iestāšanās: tēviņi - 2 gadu vecumā, mātītes - 1 gada vecumā
Riesta laiks: jūlijs-augusts
Grūtniecības ilgums: ~9 mēneši (270-280 dienas)
Pēcnācēju skaits: 1-3, dzimst maijā-jūnijā
Dzīves ilgums: 7-15 gadi
Dabiskie ienaidnieki: vilki, lūši, klejojoši suņi, mazuļiem - arī lapsas, meža cūkas, lielie plēsējputni un citi plēsēji.
Sugas statuss Latvijā: Plaši izplatīta un ļoti bieži sastopama suga visā valsts teritorijā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gada datiem Latvijā mitinās ap 158 000 stirnu.
Kur dzīvo? Latvijas vismazākie pārnadži ir sastopami teju visur – gan visdažādākajos mežos, pļavās, lauksaimniecības zemēs un pat piemājas dārzos. Taču vislabāk stirnām patīk mitināties mežainās vietās, kur bagātīgi aug brūklenāji un mellenāji, dažādi garšīgi lakstaugi, avenāji un citi krūmāji.

Kā dzīvo? Šiem dzīvniekiem patīk dzīvot noteiktā vietā, ģimenēs, nelielās grupās vai bariņos. Vientuļnieki ir vien vecāki āži ārpus riesta perioda. Rudenī, lai vieglāk pārlaistu aukstos ziemas mēnešus, stirnas var apvienoties lielākos baros, līdz pat 20-30 dzīvnieku.

Stirnām mīlestības laiks ir vasarā – jūlijā, augustā. Mazie stirnēni dzimst tikai nākamā gada maijā – jūnijā.  Stirnu mammām ir raksturīgs ilgs latentais jeb aizkavētais grūtniecības periods. Tas nozīmē, ka vasarā apaugļotā olšūna brīvi "peld” dzemdē, bez implantācijas, un embrija šūnu veidošanās norisinās ļoti lēni. Auglis piestiprinās dzemdes sienai tikai decembrī. Turpmākos mēnešus tas attīstās normālā ritmā. Latentā grūtniecība palīdz izvairīties no mazuļu dzimšanas gada aukstajos mēnešos.

Piedzimstot mazo stirnēnu kažociņš ir klāts ar gaišiem, raibiem plankumiņiem. Tas palīdz mazuļiem maskēties meža ainavā, paliekot nepamanāmiem svešām acīm.

Ko ēd? Stirnas ir augēdājas, ar vairāk nekā 250 uzturā izmantojamo augu sugu skaitu. Viņas ēd dažādus lakstaugus, sīkkrūmus, koku un krūmu zarus, lapas un pumpurus. Nedaudz, šad un tad, pamielojas arī ar ķērpjiem, papardēm, sēnēm un ozolzīlēm. Stirnas ļooooti labprāt našķojas ar mūsu dārzu un lauku gardumiem – zirņiem, saldo lupīnu, sarkano āboliņu, ziemāju zelmeņiem, āboliem un citiem dārzeņiem.

Stirnas ir atgremotājas – apēsto augu barību tās norij gandrīz veselu, bez sakošļāšanas. Vēlāk, atpūtas brīžos, tās to atrij un rūpīgi sakošļā otrreiz. Pēc tam gremošanas procesi turpinās tālāk kuņģī.

Vai zināji? Briesmu brīžos izbiedētas stirnas nereti izdod, zemas, dobjas un rejošas skaņas. 

Bēgot stirnas, cita citai rāda savu astes “spoguli” – gaišo kažoka laukumu pie astes. Tas kalpo gan kā vizuāls brīdinājuma signāls, gan kā bēgšanas virzienrādītājs citām bara loceklēm.

Stirnām ir teju vismazākās astes no visiem briežu dzimtas dzīvniekiem.

Latīņu, Kārļa Linneja dotais stirnas sugas vārds Capreolus capreolus nozīmē “mazā kaza”.

Mīti un patiesība Stirnu tēviņiem ragi sāk attīstīties jau pirmajā dzīves gadā, rudenī. Pieaugušiem stirnu āžiem tie sāk augt janvārī - februārī. Augšanas procesā ragi ir samērā  “mīksti” un klāti ar jaunu, pūkainu ādiņu. Vēlāk ragi sacietē, āda atmirst, un aprīlī - maijā no ragiem tiek noberzta. Parasti uz riesta laiku jūlijā galvas rota ir pilnīgi tīra. Tēviņi ragus met oktobrī - novembrī. Pēc ragu žuburu skaita nevar noteikt stirnu vecumu!


Līgatnes dabas takās mitinās piecas stirnas. 
Feja
Dzimusi 2017. gada vasarā. Dzimšanas diena precīzi nav zināma.
LDT kopš 05.11.2017.

Tā ir pati draiskulīgākā un ziņkārīgākā no visām Līgatnes dabas taku stirnām! Ļoti ātri iedzīvojās stirnu voljērā kā savās mājās, kopā ar visiem tā iemītniekiem. Kad Fejai paliek garlaicīgi, viņa speciāli iet kaitināt citas stirnas, patrenkāt kādu zaķi, kraukli vai vietējo kaķi, kurš atnācis stirnu voljērā pamedīt peles. Fejai ļoti patīk asistēt un draudzēties ar saviem kopējiem, kad tie atnesuši pusdienas vai dara citus darbus stirnas tuvumā.

Grietiņa
Dzimšanas diena – 30.09.2004.
LDT kopš 30.09.2004.

No pārējām stirnām atšķiras ar gaitu - iešanas laikā augstu cilājot kreiso pakaļkāju. Viņa ir ilgdzīvotāja – rekordiste. Pastāv varbūtība, ka Grietiņa pamatoti lepojas ar savu visvecākās, nebrīves apstākļos dzīvojošās stirnas godu Latvijā. Drošas un miermīlīgas dabas. Labprāt pīkstot runājās ar zvērkopjiem. Grietiņai ir meita Gaismiņa.

Gaismiņa
Dzimšanas diena – 05.05.2015.
LDT kopš 05.05.2015.

Iznāca neplānots bērns savai mammai Grietiņai, diezgan nešpetna rakstura  stirna. Gaismiņa uzskata, ka stirnu voljērs ir vienīgi viņas teritorija. Saglabājusi dabiskos instinktus, tāpēc baidās no skaļām klaigām, suņu rejām un citiem trokšņiem.

Rūdis
Dzimis 2012. gada jūnijā. Dzimšanas diena precīzi nav zināma.
LDT kopš 02.12.2012.

Ļoti veselīgs, enerģisks un pašpietiekams, kastrēts stirnu āzis.

Te jāatzīmē, ka cilvēku izaudzināti un pieradināti stirnu āži vēlāk kļūst bīstami (brūk virsū) gan pašam kopējam, gan citiem. Kastrācija agrā bērnībā maina hormonu darbību, āžiem vairs neaug ragi un raksturs kļūst maigāks.Rūdis šobrīd dzīvo aļņu voljērā, ir labi iejuties un vienmēr zin, kad un kurā aļņu voljēru daļā tiek pasniegtas garšīgākās pusdienas. Pret cilvēkiem ietur vēsu attieksmi. Rūdis no citām stirnām atšķiras ar salīdzinoši lielām ausīm.

Deizija
Dzimusi 2018. gadā Dobeles pusē. Dzimšanas diena precīzi nav zināma.
LDT kopš 01.10.2018.

Savu bērnību pavadījusi ciešā kontaktā ar cilvēkiem cilvēciskā vidē, tādēļ vēl joprojām nedaudz brīnās par plašo dabas pasauli visapkārt. Ļoti pieķērusies Gaismiņai, ar kuru turas kopā un atdarina visus kārtīgas meža stirnas uzvedības paradumus. Turpina veidot un attīstīt savu personību un raksturu.


 .