Meža cauna (Martes martes)

Īsa vizītkarte
Svars:
0,8-1,8 kg
Garums: 45-85 cm (tēviņi lielāki par mātītēm); aste - 16-28 cm
Dzimumbrieduma iestāšanās: 2. līdz 3. dzīves gadā
Riesta laiks: jūnija beigas - augusta sākums
Grūtniecības ilgums: ieskaitot latento periodu ~ 8-9 mēneši (236-275 dienas)
Pēcnācēju skaits: 2-8 (visbiežāk 3-5), dzimst aprīļa beigās, maijā
Dzīves ilgums: vidēji 8-10 gadi, nebrīvē līdz pat 14-16 gadiem
Dabiskie ienaidnieki: vilki, atsevišķos gadījumos arī lapsas, lūši un lielie plēsīgie putni
Sugas statuss Latvijā: Vienmērīgi un samērā bieži izplatīta suga. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gada datiem Latvijā ir ap 26 300 caunu.
Kur dzīvo? Kā jau norāda pats meža caunas vārds, tā dzīvo mežos. Tā kā vārds “mežs” ir diezgan plašs jēdziens, tad jāsaka, ka priekšroka vienmēr tiks dota vecākām jauktu koku mežu un egļu - platlapju koku audzēm, mežmalām, kas robežojas ar purvu, mazu izcirtumu, deguma vietu teritorijām. Ne īpaši patīk atklātas un vienveidīgas ainavas.

Kā dzīvo? Vienpates meža caunas savu teritoriju iezīmē un aizsargā. Pavasaros, pirms riesta sākšanās, caunas atrod vienu partneri, ar kuru veido monogāmu pāri. Taču drīz pēc kāzām laulība izjūk un katrs dodas uz savu pusi. Rūpēties par mazuļiem paliek tikai mātītes. Savu topošo bērnistabu un migas vispār), caunas mēdz ierīkot koku dobumos, citu lielāku putnu ligzdās, vāveru migās, taisīt pašas vai arī, slinkākas un drošākas būdamas – dažādu nomaļāku ēku pažobelēs un nojumēs.

Arī caunām, tāpat kā dažiem citiem dzīvniekiem, ir tā sauktā latentā jeb atliktā grūtniecība. Proti, pēc apaugļošanās embrija attīstība nesākas uzreiz, bet gan teju pēc desmit mēnešiem, aptuveni četras nedēļas pirms mazuļu dzimšanas laika.

Meža caunas ļoti veikli rāpjas un dzīvojas pa kokiem, tādēļ ir drauds vāverēm un citiem kokos mītošajiem.

Ko ēd? Meža caunas ēdienkartē ir  peļveidīgie grauzēji, putni un to olas, vāveres, abinieki, rāpuļi, kukaiņi, avenes, mellenes un citas ogas, atsevišķas sēņu sugas, augu sēklas, rieksti, kā arī krituši dzīvnieki. Turklāt caunas ļoti labprāt mielojās arī ar bišu un lapseņu pūžņu šūnām un kūniņām, un medu. Šī iemesla dēļ, caunas ne pārāk patīk biškopjiem...

Vai zināji? Caunas ir ļoti agresīvi un spēcīgi plēsēji, kuri mēdz nokost vairāk upuru nekā spēj apēst. Nebaidās uzbrukt arī par sevi lielākam dzīvniekam.

Caunu asie nagi ir daļēji ievelkami, līdzīgi kā kaķim. Šī iemesla dēļ tās tik veikli un droši rāpjas pa kokiem. 

Caunas ir vieni no šamanisma un totēma dzīvniekiem, par kuriem atrodamas daudzas teikas un pasakas. Piemēram, caunas senajās kultūrās un indiāņu ciltīs tika uzlūkotas, kā svētas, veiksmi un aizsardzību nesošs dzīvnieks, koku saikne ar debesīm un zemi, asociētas ar burvību, meža gudrību, straujumu, asprātību, ziņkārību un viltību, kā arī ķermeņa veselību un spēju noteikt visam robežas, atšķirt īstu draudzību no viltus.


Līgatnes dabas takās dzīvo viena meža cauna - Vaņka.

Vaņka
Dzimis 2011. gadā. Dzimšanas diena precīzi nav zināma.
LDT kopš 04.11.2011.

Jautrs un ļoti sabiedrisks caunu puika. Patīk ziņkārīgi vērot apkārtni ārpus voljera, vārtīties smiltīs un plunčāties ūdenī. Omulīgs, enerģisks un priecīgs par katru jaunu priekšmetu un rotaļlietu savā dzīves vietā. Necieš kaķus un ir ļoti privātīpašniecisks attiecībā uz savām pusdienām!


 .