Meža pūce (Strix aluco)
Īsa vizītkarte
Svars:
420-520 g
Garums: 37-43 cm; spārnu pletums:  81-96 cm
Dzimumbrieduma iestāšanās: ~ viena gada vecumā
Riesta laiks: februāris-marts
Olu dēšanas/perēšanas laiks: marta beigas-aprīļa vidus
Olu perēšanas ilgums: 28-30 dienas
Pēcnācēju skaits: parasti 2-3, šķiļas laika posmā no aprīļa līdz maijam
Dzīves ilgums: 5-15 gadi
Dabiskie ienaidnieki: caunas, lapsas, lielie plēsīgie putni
Sugas statuss Latvijā: Visbiežāk sastopamā pūču suga. Galvenie sugu ietekmējošie faktori ir ziemas bargums, galvenās barības bāzes – sīkie peļveidīgie zīdītājdzīvnieki – pieejamība un cilvēku darbība. Šobrīd Latvijas teritorijā uzturas ap 9000-25 000 meža pūču pāru.
Kur dzīvo? Kā liecina pats sugas nosaukums, šī pūce visbiežāk sastopama skrajākos skuju koku un lapu koku mežos, parkos, kapsētās, koku alejās, dažādās mozaīkveida ainavās, taču galvenokārt vietās, kur atrodami veci, dobumaini koki. Nereti novērojama arī apdzīvotu vietu tuvumā.

Kā dzīvo? Tā kā meža pūces ir aktīvas galvenokārt naktīs, dienas laikā tās parasti tup kādā koka zarā, cieši pie stumbra un snauž. Šādas guļošas pūces bieži atklāj citi putni, kuri cenšas ienaidnieces aizdzīt, bet parasti visi mēģinājumi tiek ignorēti. Meža pūču balsis un kliedzieni dzirdami visu gadu, bet intensīvāk tieši riesta laikā.

Meža pūces savas ligzdas pašas nevij, bet gan cenšas izmantot jau gatavas migas (vāveru un citu lielāku putnu), dobumainus kokus, ēku nišas, pažobeles vai lielus putnu būrīšus.

Ko ēd? Meža pūce ir plēsēja, kuras ēdienkartes galvenā sastāvdaļa ir sīkie peļveidīgie grauzēji. Uzturā lieto arī ciršļus, kurmjus, zaķu mazuļus, vāveres, zvirbuļveidīgos putnus, vardes, ķirzakas, gliemjus, vaboles, sliekas. Bada brīžos ēd arī kritušus dzīvniekus.

Vai zināji? Meža pūces labāk dzird tās skaņas, kas nāk no aizmugures. Viņām vienīgajām no visām pūcēm ir kaut kas līdzīgs dzīvnieku ausu gliemežnīcām – pūces ausis ir apņemtas ir īpašiem ādas izciļņiem, kuri savukārt klāti ar cietām spalviņām, kas labāk uztver un raida skaņu. Visu to vēl aptver vēdekļveidīgs spalvu izkārtojums, kas atrodas ausu atveru priekšā ap pūces acīm.

Ar ko meža pūce atšķiras no citām pūcēm? Salīdzinot ar citiem pūčveidīgajiem putniem, meža pūcei ir taisnāki spārni, kas lidojot tiek vicināti krietni retāk. Turklāt lidošanas augstums ir daudz lielāks. Pats lidojums ir samērā pasmags, īpaši uzsākot. Taču vienalga kluss, kā jau visiem pūču dzimtas putniem.

Kopīgais pūču dzimtas putniem

  • Medījumu pūces apēd kādā drošākā vietā virs zemes, piemēram, koka zarā, iepriekš nodurot ar saviem asajiem nagiem. Mazāka izmēra upuri tiek norīti veseli (ar visām spalvām, matiem, kauliem un nagiem), ar galvu pa priekšu, bet izmēros lielākus dzīvniekus, arī tad, ja tie domāti mazuļu izbarošanai, pūces ar knābja palīdzību saplosa pa gabaliem. Pēc medījuma sagremošanas, pūces veido atrijas – kamolā savijušās nesagremotās ēdiena paliekas. Ja medījuma bijis ļoti daudz, viss vienā reizē neapēstais tiek paslēpts.
  • Visas pūces ir tālredzīgas un nespēj saskatīt neko, kas atrodas to degungalā – tādēļ pie pūču knābjiem ir īpašas jutīgas spalviņas, ar kuru palīdzību tās aptausta savu medījumu. Pūcēm, salīdzinot ar dienas plēsīgajiem putniem, ir laba binokulārā redze – abu acu redzes leņķis pārklājas par 50-70%, kamēr citiem putniem tikai par 30-50%. Pūces savu galvu var kustināt uz visām pusēm līdz pat 270°.
  • Ausis visām pūcēm atrodas sejas spoguļa malā, kā garenas atveres un ir novietotas asimetriski.
  • Visas pūces briesmu brīžos spēj sabozt spalvas uz augšu, it kā kļūstot lielākas, un šņākdamas cenšas iebiedēt savu uzbrucēju.
  • Visām pūcēm ir raksturīga olu dēšana un perēšana reizē. Šī iemesla dēļ pūču ligzdās vienlaicīgi var būt dažāda vecuma putnēni. Ja vecākiem trūkst barības, tie izbaros un izaudzinās tikai vienu, vecāko mazuli. Stiprākais putnēns nereti var nogalināt un apēst savus brāļus un māsas. To sauc par kainismu.
  • Pārsvarā visas pūces ir nometnieces un labprāt apdzīvo vienu noteiktu teritoriju. Tās ir monogāmas (nereti uz mūžu) un katru gadu pavasarī, riesta laikā, atkal atrod savu pastāvīgo partneri un kopīgi nostiprina ligzdošanas teritoriju (kas katru gadu, atkarībā no apstākļiem, var nedaudz mainīties).
  • Savus upurus atrod ar lieliskās dzirdes palīdzību. Pārsvarā pūces medī un ir aktīvas naktīs un krēslas stundās, ļoti retos gadījumos dienā.
  • Olas pūcēm perē tikai mātītes, taču par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie pūčulēni ligzdu pamet vēl kārtīgi neapspalvojušies, taču uzturas tās tuvumā kamēr pilnībā pieaug.
  • Visas pūces neapšaubāmi tiek uzskatītas par gudrības, zināšanu un vieduma simbolu. Citās kultūrās atkal saistītas ar nāvi, sērām, maģisku varu un ļaunumu. Nereti tieši pūces nes ziņas no Aizsaules, piemēram, par tuvinieka aiziešanu.


Līgatnes dabas takās dzīvo divas meža pūču dāmas. 

Aktrise
Dzimšanas gads un diena precīzi nav zināma.
LDT kopš 28.05.2009.

Savu vārdu godam nopelnīja agrā bērnībā profesionāli izliekoties par beigtu dzīvnieku kopēju klātbūtnē. Enerģiska un aktīva pūcīte, interesējas par visu apkārt notiekošo.

Frīda
Dzimšanas gads un diena precīzi nav zināma.
LDT kopš 30.05.2003.

Mierīga flegmātiķe, kura īpaši nesatraucas par pasaulē notiekošajām lietām un kārtējām ķibelēm. No bērnības saglabājusi paradumu atsaukties uz zvērkopju mēles klakšķināšanu. No Aktrises atšķiras ar savu apaļīgumu.


 .