Lielais susuris (glis glis)

Īsa vizītkarte

Svars: 100-150 g, pirms guļas rudenī - līdz 280 gramiem.
Garums: 14-18 cm
Dzimumbrieduma iestāšanās: ~gada vecumā
Riesta laiks: Maijs - jūnijs
Grūtniecības ilgums20-32 dienas; parasti 25-30 dienas
Pēcnācēju skaits: 2-11; parasti 4-6
Dzīves ilgums: 5-7 gadi
Dabiskie ienaidnieki: pūčveidīgie putni, meža caunas
Sugas statuss Latvijā: Aizsargājama suga. Iekļauta LR MK aizsargājamo sugu sarakstā un Latvijas Sarkanās grāmatas 2.kategorijā. 

Kur dzīvo? Lielais susuris iecienījis vecus platlapju mežus upju ielejās, kur ir daudz dobumainu koku. Savu mājvietu iekārto koku dobumos, vecos celmos, cita dzīvnieka vai paša izraktā alā, vai arī labi apslēptās vietās ēkās. Savu midzeni pelēcīgais grauzējs būvē no dažādiem materiāliem: sausām lapām, zāles, salmiem un pat no papīriem. Latvijā lielie susuri mīt Daugavas ielejā pie Skrīveriem un Gaujas ielejā pie Siguldas

Kā dzīvo? Lielie susuri lielāko daļu gada pavada miegā - tie ziemas guļā dodas salīdzinoši agri: jau oktobrī, taču pavasarī mostas vien maijā. Gada aktīvajā periodā susuris ļoti veikli un graciozi pārvietojas pa koku stumbriem un zariem, kā arī ir spējīgs veikt vairākus metrus tālus lēcienus no koka uz koku. Susuris var izlīst pa divus līdz trīs centimetrus platām spraugām. 

Riesta laiks susuriem ir drīz pēc mošanās. Jūlijā vai augustā piedzimst trīs līdz četri mazuļi, kurus māte aptuveni mēnesi baro ar pienu. Pieaugušie tēviņi ir vientuļnieki, mātes ar jaunajiem dzīvniekiem dzīvo ģimenēs līdz nākamā gada pavasarim, kad nu jau pieaugušie dižsusuri izvācas savas migas iekārtošanai. 

Ko ēd? Lielo susuru barības bāzi sastāda augu izcelsmes barība - dažādas sēklas, ogas un augļi, rieksti, zīles, sēnes, jaunie dzinumi,  pumpuri, lapas un miza. Ēd arī dažādus ziedus.  Retumis mēdz mieloties arī ar dzīvnieku izcelsmes barību, ko galvenokārt sastāda bezmugurkaulnieki un kukaiņi.

Vai zināji? 

  • Lielajam susurim ir gara un kupla aste, kas garumā sasniedz pat 18 cm. 

  • Lielajam susurim ir izcila redze, dzirde, oža un tauste. Lai labāk izjustu apkārtni susuri izmanto specializētus taustes matiņus - vibrisus.

  • Susuri pa dienu guļ, bet aktīvi ir krēslas un nakts stundās, kad tie dodas ārā no migas barības meklējumos. 

  • Augļiem un ogām pārsvarā apēd mīkstumu un to sēklas, mizu atstājot. Pēc barības atliekām labi atšķirams no citu grauzēju paveiktā.

  • Rudenī zīles lielā daudzumā tiek sanestas midzenī, kur lielais susuris mierīgos apstākļos tās pamazām apēd.

  • Lielos susurus sauc arī par miega pelēm un gulētājžurkām, jo aptuveni 7 mēnešus gadā pavada guļā.

  • Guļot ziemas miegu, dzīvnieciņa temperatūra nokrītas gandrīz par 30 grādiem, sasniedzot vien četrus grādu.

  • Miega peles parasti izmanto vienu un to pašu būrīti visu vasaru un reizēm pat vairākus gadus pēc kārtas. 

  • Mazuļi piedzimstot ir kaili, kurli un akli. Kad mazuļi sasniedz 5 dienu vecumu, tiem atritinās ārējās auss gliemežnīca, 12 dienu vecumā atveras dzirdes kanāls, 21 dienas vecumā atveras acis, 13 dienu vecumā parādās augšzobi, 20 dienās apakšzobi.

  • Latvijā mīt četras no 26 pasaulē un piecām Eiropā sastopamajām susuru sugām: dārza, lielais, meža un mazais jeb lazdu susuris.

  • No pārējām 3 Latvijā sastopamajām susuru (Gliridae) sugām, lielais susuris atšķiras ar lielāku izmēru, ne tik kuplu asti un pavisam citādi krāsotu apmatojumu.

  • Daudzviet Eiropā un arī Latvijā visas susuru sugas ir aizsargājamas.

  • Lielie susuri ir izteikti teritoriāli: savu teritoriju iezīmē ar dziedzeru sekrētu un ir ļoti īgni, kad gadās satikt sugas brāli. Katram susurim teritorijas platība ir ~200m diametrā.

  • Senāk, Eiropā lielo susuru gaļa bija gardēžu pieprasīta; tādēļ radies sugas angliskais nosaukums Edible Dormouse — "ēdamais susuris". Mūsdienās lielos susurus kā delikatesi arvien patērē Horvātijā un Slovēnijā, kā tautas tradīcija saglabājusies susuru ķeršana lamatās.

  • Lielais susuris nejauši introducēts Lielbritānijā, kad 1902. gadā vairāki īpatņi izbēga no Laionela Voltera Rotšilda privātās kolekcijas. Rezultātā Anglijā mūsdienās nostiprinājusies ap 10 000 lielo susuru populācija.

Līgatnes dabas takās mitinās 7 lielie susuri.

Līgatnes dabas takās mītošie lielie susuri, kā jau susuriem pieklājas, lielāko savas dzīves daļu pavada guļā, lielākoties izlienot no saviem būrīšiem vien gardi paēst. Reizēm apmeklētājiem pa kādam susurim ir redzams rotaļīgi skrienam pa voljērā ievietotajiem koku zariem, vai sēžam kāda baļķīša galā, vērojot apkārtni. 


 .