Ausainā pūce (Asio otus)
Īsa vizītkarte
Svars:
220-440 g
Garums: 35-38 cm; spārnu pletums – 90-100 cm
Dzimumbrieduma iestāšanās: ~ gada vecumā
Riesta laiks: janvāris - februāris, bet var būt arī vēlāk, līdz pat jūlijam
Olu dēšanas/perēšanas laiks: februāris-jūlijs
Olu perēšanas ilgums: 25-30 dienas
Pēcnācēju skaits: parasti 4-5, šķiļas laika posmā no marta līdz jūlija beigām
Dzīves ilgums: 10-12 gadi
Dabiskie ienaidnieki: caunas, lapsas, lielie plēsīgie putni
Sugas statuss Latvijā: Otra biežāk sastopamā pūču suga. Latvijā dzīvo ap 1500-135 000 pāru. Šai sugai raksturīgas izteiktas skaita svārstības atkarībā no sīko zīdītājdzīvnieku populācijas pieejamības.
Kur dzīvo? Ausainajām pūcēm patīk dažādas mežmalas un koku puduri atklātu ainavu, lauku un pļavu tuvumā, priekšroku dodot mozaīkveida tipa agroainavām, kas mijas ar nelieliem mežiņiem, nelielām apdzīvotām vietām un viensētām. Izvairās no lieliem mežu masīviem bez klajām vietām, kā arī lielu pilsētu tuvuma.

Kā dzīvo? Raksturīga ausaino pūču īpašība ir ziemās, aukstā laikā, pulcēties nelielos baros, tā pavadot laiku līdz nākamajam pavasarim un riestam. Naktīs bars kopīgi medī, bet pa dienu atpūšas. Aktīvas nakts un krēslas stundās (īpaši atklātās vietās), ļoti retos gadījumos arī dienā.

Ausainās pūces salīdzinoši ir klusāki putni nekā citi to pūčveidīgie radinieki, taču riesta laikā kļūst labāk sadzirdamas – labos laika apstākļos pat līdz viena kilometra attālumam.

Ausainās pūces savas ligzdas nevij pašas, bet gan cenšas izmantot jau gatavas citu lielāku plēsīgo putnu (kraukļu, vārnu, žagatu) vecās ligzdvietas. Tās ļoti reti izmanto cilvēku gatavotos putnu būrus.

Ko ēd? Visas pūces ir plēsējas, arī ausainās. To ēdienkarti pārsvarā sastāda sīkie peļveidīgie grauzēji, citi mazi zīdītājdzīvnieki (kurmji, ciršļi un citi), kā arī mazie zvirbuļveidīgie putni un nereti arī čūskas un ķirzakas.

Vai zināji? Apdraudētas ausainās pūces nereti mēdz izlikties ievainotas, kulstīties pa zemi un nevarīgi sist spārnus, tādā veidā cenšoties aizvilināt kādu lielāku uzbrucēju prom no savas ligzdas. Dažos gadījumos vairākas ausainās pūces, kuru ligzdvietas atrodas tuvu viena otrai, šādi mēdz sadarboties un palīdzēt cita citai.

Ar ko ausainā pūce atšķiras no citām pūcēm? Ausainajām pūcēm ir raksturīgas garās „ausis” – dekoratīvi spalvu pušķīši, kas lidojumā tiek pieglausti, un oranžas krāsas acis. Tāpat šīm pūcēm ir ļoti gari un plati spārni – putnam sēžot zarā, tie uz muguras krustojas. Arī aste ir salīdzinoši gara. Ausainā pūce ir ļoti laba lidotāja un veikli spēj manevrēt starp bieziem krūmiem. Tās lidojums nedaudz atgādina kaijas lidošanu, ar lēniem un retiem spārnu vēzieniem un ilgstošu planēšanu.

Mīti un patiesība Spalvas uz ausaino pūču galvas nav īstās ausis, bet gan tikai dekors!

Kopīgais pūču dzimtas putniem

  • Medījumu pūces apēd kādā drošākā vietā virs zemes, piemēram, koka zarā, iepriekš nodurot ar saviem asajiem nagiem. Mazāka izmēra upuri tiek norīti veseli (ar visām spalvām, matiem, kauliem un nagiem), ar galvu pa priekšu, bet izmēros lielākus dzīvniekus, arī tad, ja tie domāti mazuļu izbarošanai, pūces ar knābja palīdzību saplosa pa gabaliem. Pēc medījuma sagremošanas, pūces veido atrijas – kamolā savijušās nesagremotās ēdiena paliekas. Ja medījuma bijis ļoti daudz, viss vienā reizē neapēstais tiek paslēpts.
  • Visas pūces ir tālredzīgas un nespēj saskatīt neko, kas atrodas to degungalā – tādēļ pie pūču knābjiem ir īpašas jutīgas spalviņas, ar kuru palīdzību tās aptausta savu medījumu. Pūcēm, salīdzinot ar dienas plēsīgajiem putniem, ir laba binokulārā redze – abu acu redzes leņķis pārklājas par 50-70%, kamēr citiem putniem tikai par 30-50%. Pūces savu galvu var kustināt uz visām pusēm līdz pat 270°.
  • Ausis visām pūcēm atrodas sejas spoguļa malā, kā garenas atveres un ir novietotas asimetriski.
  • Visas pūces briesmu brīžos spēj sabozt spalvas uz augšu, it kā kļūstot lielākas, un šņākdamas cenšas iebiedēt savu uzbrucēju.
  • Visām pūcēm ir raksturīga olu dēšana un perēšana reizē. Šī iemesla dēļ pūču ligzdās vienlaicīgi var būt dažāda vecuma putnēni. Ja vecākiem trūkst barības, tie izbaros un izaudzinās tikai vienu, vecāko mazuli. Stiprākais putnēns nereti var nogalināt un apēst savus brāļus un māsas. To sauc par kainismu.
  • Pārsvarā visas pūces ir nometnieces un labprāt apdzīvo vienu noteiktu teritoriju. Tās ir monogāmas (nereti uz mūžu) un katru gadu pavasarī, riesta laikā, atkal atrod savu pastāvīgo partneri un kopīgi nostiprina ligzdošanas teritoriju (kas katru gadu, atkarībā no apstākļiem, var nedaudz mainīties).
  • Savus upurus atrod ar lieliskās dzirdes palīdzību. Pārsvarā pūces medī un ir aktīvas naktīs un krēslas stundās, ļoti retos gadījumos dienā.
  • Olas pūcēm perē tikai mātītes, taču par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie pūčulēni ligzdu pamet vēl kārtīgi neapspalvojušies, taču uzturas tās tuvumā kamēr pilnībā pieaug.
  • Visas pūces neapšaubāmi tiek uzskatītas par gudrības, zināšanu un vieduma simbolu. Citās kultūrās atkal saistītas ar nāvi, sērām, maģisku varu un ļaunumu. Nereti tieši pūces nes ziņas no Aizsaules, piemēram, par tuvinieka aiziešanu.

Līgatnes dabas takās šobrīd mīt viena ausainā pūce. 
Aušuks
Dzimšanas gads un diena precīzi nav zināma.
LDT kopš 10.06.2010.

Aušuks ir meitene. Saticīga ar visiem apkārt mītošajiem kaimiņiem. Patīk dušoties siltā vasaras lietū. Nepatīk pārmaiņas un iejaukšanās viņas dzīves telpā. No citām Līgatnes dabas taku pūcēm atšķiras ar spēju pagriezt galvu par 180° arī vertikāli. Rada maldinošu iespaidu apmeklētājiem par „ausu” nomešanu un atkal ataudzēšanu.


 .