Āpsis (Meles meles)
Īsa vizītkarte
Svars:
vasarā – 7-13 kg, rudenī – līdz 20 kg un vairāk
Garums: 60-90 cm; aste – ~ 20 cm; skaustā: 60-75 cm (tēviņi lielāki par mātītēm)
Dzimumbrieduma iestāšanās: tēviņiem ~ 3 gadu vecumā | mātītēm 2 gadu vecumā
Riesta laiks: marta beigas – maijs, dažkārt vēl arī jūnijs
Grūtniecības ilgums: 271-376 dienas (ieskaitot 5-6 mēnešus ilgu latento periodu)
Pēcnācēju skaits: 1-6, visbiežāk 2-3, dzimst marta beigās - aprīlī
Dzīves ilgums: līdz 15 gadiem
Dabiskie ienaidnieki: vilks, lūsis, klaiņojoši suņi. Barības un alu konkurenti – jenotsuņi un lapsas.
Sugas statuss Latvijā: Samērā plaši izplatīta un bieži sastopama suga visā valsts teritorijā. Latvijā mitinās ap 14 tūkstošiem āpšu.
Kur dzīvo? Āpši labprāt mitinās noteiktās, reiz noskatītās dzīves vietās – visbiežāk jauktu un skuju (retāk – lapu) koku mežos, kur tuvumā atrodamas mitrākas ielejas, sūnu purvi un ūdenstilpes. Alu rakšanai izvēlas vieglas smilts, smilšmāla vai (retāk) kūdrainas augsnes, uz stingra grunts pamata ar zemu gruntsūdens līmeni. Āpši ir ļoti kārtīgi dzīvnieki – tie ne tikai vienmēr uztur tīras savas alas un paši noslauka kājas pirms ieiešanas mājā, bet arī akurāti veido personīgās tualetes bedrītes un allaž aprok savus ekskrementus.

Kā dzīvo? Āpši ir naksnīgi alu racēji un sabiedriski ģimenes dzīvnieki, kuri kopā mitinās pašu veidotās alu sistēmās. Garākie alu sistēmas labirinti var būt pat vairākus desmitus metru gari, ar ļoti daudzām ieejām un izejām. Āpšu apdzīvotās alas nesmird, jo āpši ir ļoti tīrīgi dzīvnieki. Ja pie kādas no āpšu alām jūtama asa un nepatīkama smaka, tad visticamāk tajā dzīvo lapsas vai jenotsuņi. Šiem suņu dzimtas pārstāvjiem ļoti patīk iemitināties jau gatavās un labi uzturētās alās – tādās kā āpšu. Var gadīties pat tā, ka vienā alu labirinta galā mīt āpšu ģimene, bet turpat blakus otrā – lapsas. Parasti gan slinkie alu racēji iemitinās jau pamestās āpšu alās.

Vasaras otrajā pusē, tuvojoties rudenim, āpši savas alas pielāgo ziemošanai. Viņi izvāc ārā visu veco alas guļammateriālu un sanes iekšā svaigu, sausu zāli un sūnas. Vēlāk gandrīz visas alas izejas un ieejas tiks aizkārpītas ciet ar smiltīm, pēdējās – tieši pirms laišanās ziemas snaudā.

Pēc savas dabas āpši ir ļoti uzmanīgi un piesardzīgi dzīvnieki. Apveltīti ar teicamu ožu un ļoti labu dzirdi. Redze vājāk attīstīta. Āpši savu mīļoto izvēlas ilgam laikam un laimīgi dzīvo kopā vairākus gadus. Pēc mazuļu dzimšanas pavasarī, jaunā māmiņa itin drīz atkal paliek stāvoklī. Šie āpsēni pasaulē nāks tikai nākamgad – pēc ilga grūtniecības laika, kad aukstajos gada mēnešos āpsene snauduļos ziemas migā un augļu attīstība būs apstājusies. Šāds grūtniecības latentais jeb “tukšais” periods palīdz izvairīties no mazuļu dzimšanas ziemā.

Āpsēni piedzimst akli un kurli – to acis atveras vien ap 37. dzīves dienu. No piena mazuļi pārtiek pirmos trīs mēnešus. Pēc tam jaunās atvases lēnām sāk doties līdzi mātei medībās un mēģina patstāvīgi aizpildīt kurkstošos vēderus. Taču savus ziņkārīgos degunus mazie āpsēni laukā no alām izbāž jau ap otro pasaulē būšanas mēnesi. Mazuļi ir ļoti rotaļīgi un bieži nododas jautrām spēlēm alas priekšā. Ģimene turas kopā līdz rudenim, kad jaunuļi pamet dzimtās alas un dodas ziemot atsevišķi.

Āpši nav tipiski ziemas miega gulētāji. Tiesa, rudenī rezerves tauku kārtu tie uzkrāj un aktīvā dzīvē no oktobra līdz aprīlim nedodas, taču siltākās dienās āpši itin bieži redzami klaiņojam apkārt.

Ko ēd? Šis sermuļu (caunu) dzimtas dzīvnieks, lai gan pieskaitāms plēsēju grupai, tomēr ir īsts visēdājs. Āpšiem garšo dažādi augsnē dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kukaiņi, abinieki, rāpuļi, uz zemes ligzdojoši putni un to olas, sīki zīdītājdzīvnieki, rieksti, zīles, ogas, augļi, sēnes un augu barība. Āpši ir arī lieli saldummīļi – viens no to vislielākajiem kārumiem ir medus.

Vai zināji? Āpši pieder pie sermuļu jeb caunu dzimtas un ir tuvi radinieki ūdriem, tiņiem (āmrijām), caunām, sermuļiem, seskiem, ūdelēm un zebiekstēm.

Eiropas āpsim ir astoņas pasugas.

Āpši ir labi peldētāji un karstās vasaras dienās patīk plunčāties ūdenī.

Āpšu galvas melni baltais svītrojums varētu kalpot kā pazīšanās un brīdinājuma zīme citiem – par to, ka āpši, gluži tāpat kā melnbaltie skunksi, ir apveltīti ar smirddziedzeriem! Ar tiem tiek iezīmēta teritorija un pārējie ģimenes vai klana locekļi.

Āpši, gluži tāpat kā cilvēki, ir pēdmiņi – ejot tie balstās uz pilnu pēdu.

Par spīti savam tūļīgajam izskatam, āpši ir ļoti spēcīgi dzīvnieki, ar asiem zobiem un stipru sakodienu. Tuvcīņā ar suni, piemēram medību laikā, āpši lielākoties ņem virsroku un medību suņi var tikt nopietni savainoti.

Raksturīga āpšu uzvedība ir bieža kasīšanās un blusošanās. Tas tādēļ, ka āpšiem ir daudz ektoparazītu – blusiņu, blusu, ērču, ērcīšu, utu utt.

Meža ekosistēmā āpsis spēlē svarīgu lomu, jo, rokot un kašņājot zemsedzi un augsni, tas veicina organisko vielu apriti un pārveidi, uzlabo augsnes mitruma līmeni un ventilāciju, kā arī iznīcina daudzus kaitēkļus, piemēram, meža maijvaboles, priežu vērpēja kāpurus un kūniņas, priežu pūcītes un citus.

Āpši tiek medīti galvenokārt vērtīgo tauku dēļ, kurus izmanto tautas medicīnā dažādu vainu (piemēram, elpceļu saslimšanu) ārstēšanā. No āpšu ādas Skotijā gatavoti sporani jeb īpaši ādas maisiņi dažādu mantu glabāšanai, bet no āpšu matiem – skūšanās otas (birstes).


Līgatnes dabas takās mitinās divi āpšu brāļi.
Tedijs
2018. gada pavasarī. Dzimšanas diena precīzi nav zināma.
LDT kopš 05.05.2018.

Agrāk lepojās ar uzvārdu Pelēkais, jo vienmēr bijis ar vistumšāko kažoku. Visdrošākais un neatkarīgākais – pašpietiekama personība. Tedijs ir visklusākais, ar visstabilāko nervu sistēmu, garā līdzsvarots.

Bosītis
2018. gada pavasarī. Dzimšanas diena precīzi nav zināma.
LDT kopš 05.05.2018.

Mazāks, īsāks par Tediju, bet ne vieglākais! Ļoti jutīgs. Viņam nepatīk skaļi trokšņi, nezināmas, stresu radošas situācijas un lietas. Tādos brīžos parasti pirmais slēpjas alā. Liels pļāpa – visvairāk no visiem patīk runāties. Ļoti mīl ūdeni – var pavadīt ilgu laiku plunčājoties vannā!


 .