Alnis (Alces alces)
Īsa vizītkarte
Svars:
tēviņi – līdz 600 kg , mātītes – līdz 400 kg
Garums: tēviņi – līdz 310 cm; skaustā līdz 205 cm , mātītes – līdz 250 cm; skaustā līdz 190 cm
Dzimumbrieduma iestāšanās: tēviņiem ~ 3 gadu vecumā | mātītēm 2-3 gadu vecumā
Riesta laiks: septembris - oktobris
Grūtniecības ilgums: ~ 8 mēneši (~244 dienas)
Pēcnācēju skaits: 1-2,  dzimst maijā-jūnijā
Dzīves ilgums: 15-20 gadi
Dabiskie ienaidnieki: vilki, retumis lāči
Sugas statuss Latvijā: Plaši izplatīta un ļoti bieži sastopama suga visā valsts teritorijā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gada datiem, Latvijas teritorijā mitināties ap 23 000 aļņu.
Kur dzīvo? Aļņi ir tipiski mežu iemītnieki. Tie apdzīvo dažādus meža veidus, krūmājus, jaunaudzes, izcirtumus, pļavas, purvu  un ūdenstilpju malas. Arī aļņi, tāpat kā citi Latvijā dzīvojošie pārnadži, labprāt iet panašķēties ar mežsaimniecības un lauksaimniecības kultūrām.


Kā dzīvo? Šie lielie mežu iemītnieki parasti dzīvo ģimenēs (galvenokārt mātes ar mazuļiem), nelielās grupās vai pa vienam.Tēviņi riesta laikā savu teritoriju iezīmē un aizsargā. Aļņu vīrieši nav pārāk uzticīgi partneri. Parasti viens bullis kādu brīdi turas kopā ar vienu govi, pēc tam ar citu un tā uz priekšu. Atšķirībā no pārējiem Latvijas pārnadžiem, piedzimstot mazo alnēnu kažoks nav vis raibs, bet gan vienmērīgā, gaiši rūsganā tonī. Aļņu mātes ļoti sargā savus mazuļus un apdraudētas var uzbrukt arī cilvēkam!

Ko ēd? Alnis ir tipisks augēdājs, kura barībā ietilpst apmēram 60 dažādas zālaugu un 30 kokaugu (lapas, zari, miza, jaunās atvases, pumpuri, skujas) sugas. Alnis ir atgremotājs - apēsto augu barību tas norij gandrīz veselu, bez sakošļāšanas. Vēlāk, atpūtas brīžos, barība tiek atrīta un rūpīgi sakošļāta otrreiz, vēlreiz norīta un pēc tam jau gremošanas procesi tālāk turpinās kuņģī.

Vai zināji? 

Alnis ir augumā lielākais dzīvnieks Latvijā.

Alnis ir lielākais briežu dzimtas pārstāvis.

Alnim ir aptuveni deviņas pasugas.

Alnim raksturīgs garš apakšžoklis un augšlūpa, krēpes uz skausta un „bārda” pakaklē.

Pieauguša aļņa ragu svars var sasniegt gandrīz 20 kilogramus.

Pretēji vairumam briežu dzimtas dzīvnieku, aļņi ir vientuļnieki.

Aļņi ir pārnadži – ejot tie vienmērīgi balstās uz diviem galvenajiem pirkstiem (trešā un ceturtā).

Aļņiem ļoti patīk peldēties.

Meklējot barību ūdenī, aļņi var ienirt pat piecu metru dziļumā.

Aļņi spēj noslēgt savas nāsis, ļaujot tiem aizturēt elpu un ēst augus arī zem ūdens.

Aļņu matiem ir dobi viduči, kas palīdz dzīvniekam ziemā nezaudēt siltumu un noturēties virs ūdens peldes laikā.

Īsas distances aļņi var noskriet pat ar 55 km/h.

Kā norāda daudzi Eiropā atrastie alu zīmējumi, aļņus cilvēki medījuši jau akmens laikmetā. Zviedrijā, veicot arheoloģiskos izrakumus, kādā apmetnē atrasti pat 8000 gadu veci aļņa ragi!

Atšķirībā no pārējiem Latvijas pārnadžiem, piedzimstot mazo alnēnu kažoks nav raibs, bet gan vienmērīgā, gaiši rūsganā tonī.

Aļņi savā starpā komunicē izmantojot dažādas dīvainas skaņas, kas lielākoties atgādina vaidus un īdēšanu.

Katru gadu audzējot ragus, aļņu tēviņi patērē tikpat daudz enerģijas, cik aļņu mātītes grūtniecības laikā.

Aļņiem, tāpat kā staltbriežiem un stirnām, nav augšējo priekšzobu.

Aļņi uz iznīcības robežas nonāca Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, kad tos intensīvi medīja gaļas un ādas dēļ.

Aļņi kara laikā tika izmantoti arī sakaru un transportēšanas vajadzībām, no to ādas darināts apģērbs armijas karavīriem.

Aļņi ir vieni no iecienītākajiem medību dzīvniekiem galvenokārt trofeju ragu dēļ.

Alnis ir Zviedrijas, Kanādas (Jukonas provinces) un Zviedrijas (Jämtlandes provinces) nacionālais dzīvnieks, kā arī Aļaskas valsts sauszemes zīdītājdzīvnieks.

Alnis senajā Latvijas teritorijā kalpojis kā totēma (simbolisma) dzīvnieks. 

Mīti un patiesība. Aļņu tēviņiem ragi sāk attīstīties jau pirmajā dzīves gadā. Pieaugušiem buļļiem tie aug no aprīļa līdz jūlijam - augustam, augšanas procesā būdami samērā „mīksti” un klāti ar jaunu, pūkainu ādiņu. Vēlāk ragi sacietē un āda no tiem tiek noberzta. Parasti uz riesta laiku septembrī galvas rota jau ir pilnīgi tīra. Aļņi ragus met novembrī - decembrī. Pēc ragu žuburu skaita nevar noteikt aļņu vecumu!


Līgatnes dabas takās mīt četri aļņi.

Gundega
Dzimšanas diena – 28.04.2014.
LDT kopš 28.04.2014.


Saulcerītes meita. Jau kopš dzimšanas ir liela individuāliste un vienpate, ar savu galvu uz pleciem, raksturu un personību. Ko grib, to dara, īpaši nerēķinoties ar pārējiem un neņemot vērā kolektīvo garu. Gundega apveltīta ar visgarākajām kājām, lielāko augumu un tumšāko kažoku.

Jusis
Dzimšanas diena – 30.04.2015.
Uz LDT atceļojis no Somijas 12.02.2016.


No neveikla „piena puikas” pusaudža izveidojies par varenu, enerģisku un skaistu aļņu puisi. Nopietns un nobriedis gan garā, gan miesā. Netipiski agri jau ticis pie pēcnācējiem, tātad ir arī ražens tēvs.


Mildiņa
Dzimšanas diena – 10.05.2011.
LDT kopš 10.05.2011.


Visa Līgatnes aļņu bara kontroliere un uzraudze, patīk izrīkot un „nolikt pie vietas” citus ģimenes locekļus. Vēl viena daudzbērnu mamma. Viņai vienīgajai nav nekādu uzkrītošu atšķirības zīmju no pārējiem aļņiem voljērā.

Mirga
Dzimšanas diena – 29.04.2014.
LDT kopš 29.04.2014.


Mildiņas meita. 2017. gadā pirmo reizi tika mātes godā, kas ļoti mainīja alnenes raksturu. Dēls – mantinieks viņas dzīvē ieņēma galveno, centrālo vietu. Tā dēļ trieca un karoja ar pārējiem aļņiem voljērā, pat ar vienīgo bulli Jusi! Atšķirības zīme – tāds kā lāsumains, plankumains kažoks.



 .