Eirāzijas vāvere (Sciurus vulgaris)


Īsa vizītkarte
Svars: 0,2-0,4 kg
Garums: 18-25 cm | aste 5-20 cm
Dzimumbrieduma iestāšanās: ~ gada vecumā
Riesta laiks: marts - augusta beigas (iespējami vairāki metieni gadā)
Grūtniecības ilgums: mazliet vairāk par 1 mēnesi (35-40 dienas)
Pēcnācēju skaits: 2-10 (visbiežāk 3-5), dzimst laika posmā no maija līdz pat septembrim
Dzīves ilgums: vidēji 5-6 gadi (maksimāli līdz 8-9 gadiem)
Dabiskie ienaidnieki: caunas, lapsa, sesks, sermulis, kaķi, lielie plēsīgie un vārnveidīgie putni
Sugas statuss Latvijā: Bieži sastopama suga visā valsts teritorijā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā dzīvo vairāk par 20 tūkstošiem vāveru.
Kur dzīvo? Mazās kuplastes ir sastopamas visdažādākajos meža veidos, kā arī parkos, dārzos, kapsētās un citos lielākos apstādījumos. Īpašu priekšroku dod skujkoku un jauktu koku mežiem – iespējams, pieejamo čiekuru un dažādu sēkliņu dēļ.

Kā dzīvo? Ja apkārt vienmēr ir pietiekoši daudz ēdamā un maz barības konkurentu un ienaidnieku, vāveres labprāt izvēlas dzīvot noteiktā vietā. Ziemās dzīvo pa vienai, bet vasarās – ģimenēs. Turklāt ģimene vāverēm var būt ne tikai viena vien – dažkārt iespējams arī otrais un trešais mazuļu metiens vienā siltajā sezonā. Čaklas gan tās vāveru mammas, uzņemoties tik daudzu bērnu audzināšanu! Savas guļamās un bērnu auklējamās migas kuplastes nereti izvēlas iekārtot putnu būrīšos vai koku dobumos. Ja gatavu dzīvokļu nav, tad taisa pašas no sīkiem zariņiem, sausas zāles, lapām, sūnām un ķērpjiem. Ziemās, ja gaisa temperatūra noslīd zem -200C vai ilgstoša sniegputeņa gadījumā, vāveres migu var neatstāt pat vairākas dienas.

Ko ēd? Vāveres ir sēklēdājas, kuru ēdienkartē ietilpst skuju koku čiekuru sēklas, rieksti, zīles, egļu, priežu, retāk lapu koku, pumpuri, dažādas cepurīšu sēnes, kā arī meža ogas, dārza augļi un kauleņaugļu sēklas. Vāverēm raksturīga barības krājumu veidošana un ēdiena slēpšana (īpaši rudeņos).

Vai zināji? 

  • Pārvietojoties no koka uz koku, var izdarīt pat piecus metrus tālus lēcienus, bet lecot no koka zemē slīpā trajektorijā, var noplanēt arī 10-15 metrus. Lēcienu laikā kuplā aste kalpo kā stūre. Lēkājot pa kokiem, vāverēm ļoti svarīga ir labā redze, lai nekļūdīgi varētu novērtēt attālumu un pareizo piezemēšanās trajektoriju.
  • Vajadzības gadījumā vāveres labi peld.
  • Vāveru priekšķepām ir 4 pirksti, bet pakaļkājām – 5.
  • Vāveru asie priekšzobi aug visu mūžu. Graužot dažādu barību, tie nepārtraukti tiek uzasināti un turēti gatavībā kādam īpaši cietam riekstam. Apakšējiem priekšzobiem ir īpaši muskuļi, kas zobus var saspriest ciešāk kopā un atslābināt - tas lieti noder iegraužoties stiprajos lazdu riekstu vai ozolzīļu apvalkos.
  • Vāveres itin labi satiek un mēdz sadarboties ar sīļiem, krustknābjiem un dzeņiem gardākā barības kumosa ieguvē.
  • Vāveres zinātniskais ģints nosaukums Sciurus radies no grieķu valodas (“skia” - ēna un “oura” - aste) un jēdzieniski nozīmē “dzīvnieks, kas sēž savas astes ēnā”.

Līgatnes dabas takās šobrīd mitinās trīs vāveres.

Tomiņa
Dzimšanas dati: 2017. gads                                    Izcelsmes vieta: Jūrmala, Ķemeri
LDT kopš: 03.06.2017.

Aktīva, ziņkārīga un droša. Dažkārt vairāk mīl cilvēku sabiedrību nekā savus voljera kaimiņus – it īpaši brīžos, kad zvērkopji atnes kaut ko garšīgu. Tomiņas acīs dzīvnieku kopēju kapuces, zābaki un kabatas ir labākās barības slēptuves – izcilas vietas riekstu un zīļu glabāšanai.

Čita

Dzimšanas dati: 2017. gads                                      Izcelsmes vieta: Alūksnes apkārtne

LDT kopš: 08.06.2017.

Mierīga, nosvērta.  Vasaras karstumā mēdz gulēt “kā beigta”. Apveltīta ar labām diplomātijas spējām – veiksmīgi sadzīvo ar apkārtējiem.


Rudais jeb Rižiks

Dzimšanas dati: 2017. gads                                      Izcelsmes vieta: Jelgavas apkārtne

LDT kopš: 13.07.2017.

Mierīgas dabas, atturīgs. Nepatīk lieki traucējumi, uztraukumi un iejaukšanās personīgajā telpā. Kā pieklājas vāverei, ļoti zinātkārs – izpēta katru jaunu rotaļlietu vai objektu voljerā. Vienīgais vāveru puisis barā.