Kur dzīvo? Ūpis sastopams galvenokārt vecos, jauktu koku un
skuju koku mežos, gar jūras piekrasti, Gaujas krastiem, lielākiem ezeriem un
citiem ūdeņiem, kā arī piepilsētu mežos un lielāku atkritumu izgāztuvju tuvumā,
kur atrodams liels dažādas barības klāsts.
Kā dzīvo? Ūpji savas ligzdas nevij, olas tiek dētas uz
zemes, visbiežāk pie koka saknēm, nelielā ieplakā vai bedrē. Var ligzdot arī
lielos koku dobumos, smilšakmens alās un lielo plēsīgo putnu pamestajās ligzdās
(kas gan notiek samērā reti).
Ūpji ir ļoti jutīgi pret traucējumiem un ātri var
pamest savu perējumu, ja jutīsies apdraudēti. Olu skaits dējumā atkarīgs no
pieejamās barības daudzuma apkārtnē. Ūpēniem, kuri tikko izšķīlušies, acis ir
ciet – tās atveras tikai pēc divām dienām. Ligzdu jaunuļi pamet apmēram piecu
nedēļu vecumā, spēju lidot iegūst aptuveni 52 dienu veci. Abi vecāki par
mazuļiem rūpējas līdz 3-4 mēnešu vecumam. Rudenī ūpēni mājas pamet pavisam, lai
atrastu paši savu teritoriju. Ko ēd? Visu ko! Tā
barības sastāvā ietilpst gan peļveidīgie
grauzēji, dažādi sīki zīdītājdzīvnieki (truši, zaķi, kaķi, eži, zebiekstes un
citi), gan dažādas
putnu sugas (ieskaitot dzeņus, vārnas, irbes, pīles, zosis, pūces, plēsīgie
putni), kā arī abinieki, rāpuļi, zivis, kukaiņi un sliekas. Savus upurus medī
ar lieliskās dzirdes palīdzību, sēžot uz kāda koka zara vai cita
paaugstinājuma, kā arī pārlidojot teritoriju. Dažkārt putnus medī arī lidojuma
laikā.
Vai zināji?
Ūpju tēviņu dobjais, monotonais un zemais
riesta sauciens labā laikā ir sadzirdams pat līdz 5 km attālumam. Ūpjus bieži
var atklāt pēc balss. Šo putnu lidojums ir lēns, ļoti kluss un zems, izmantojot
gaisa straumes, spārni kopā tiek sasisti reti.
Ar ko
ūpi atšķirt no citām pūču sugām? Ūpi
galvenokārt var pazīt pēc tā izmēriem – tas ir lielākais pūčveidīgais putns
Latvijā. To raksturo uz galvas esošās „ausis” – dekoratīvie spalvu pušķi,
lielās oranžās acis un brūni raibais vai dzeltenbrūnais, maskējošais
apspalvojums.
Kopīgais pūču dzimtas putniem
- Medījumu
pūces apēd kādā drošākā vietā virs zemes, piemēram, koka zarā, iepriekš nodurot
ar saviem asajiem nagiem. Mazāka izmēra upuri tiek norīti veseli (ar visām
spalvām, matiem, kauliem un nagiem), ar galvu pa priekšu, bet izmēros lielākus
dzīvniekus, arī tad, ja tie domāti mazuļu izbarošanai, pūces ar knābja
palīdzību saplosa pa gabaliem. Pēc medījuma sagremošanas, pūces veido atrijas –
kamolā savijušās nesagremotās ēdiena paliekas. Ja medījuma bijis ļoti daudz,
viss vienā reizē neapēstais tiek paslēpts.
- Visas
pūces ir tālredzīgas un nespēj saskatīt neko, kas atrodas to degungalā – tādēļ
pie pūču knābjiem ir īpašas jutīgas spalviņas, ar kuru palīdzību tās aptausta
savu medījumu. Pūcēm, salīdzinot ar dienas plēsīgajiem putniem, ir laba binokulārā
redze – abu acu redzes leņķis pārklājas par 50-70%, kamēr citiem putniem tikai
par 30-50%. Pūces savu galvu var kustināt uz visām pusēm līdz pat 270°.
- Ausis
visām pūcēm atrodas sejas spoguļa malā, kā garenas atveres un ir novietotas
asimetriski.
- Visas
pūces briesmu brīžos spēj sabozt spalvas uz augšu, it kā kļūstot lielākas, un
šņākdamas cenšas iebiedēt savu uzbrucēju.
- Visām
pūcēm ir raksturīga olu dēšana un perēšana reizē. Šī iemesla dēļ pūču ligzdās
vienlaicīgi var būt dažāda vecuma putnēni. Ja vecākiem trūkst barības, tie
izbaros un izaudzinās tikai vienu, vecāko mazuli. Stiprākais putnēns nereti var
nogalināt un apēst savus brāļus un māsas. To sauc par kainismu.
- Pārsvarā
visas pūces ir nometnieces un labprāt apdzīvo vienu noteiktu teritoriju. Tās ir
monogāmas (nereti uz mūžu) un katru gadu pavasarī, riesta laikā, atkal atrod
savu pastāvīgo partneri un kopīgi nostiprina ligzdošanas teritoriju (kas katru
gadu, atkarībā no apstākļiem, var nedaudz mainīties).
- Savus
upurus atrod ar lieliskās dzirdes palīdzību. Pārsvarā pūces medī un ir aktīvas
naktīs un krēslas stundās, ļoti retos gadījumos dienā.
- Olas pūcēm
perē tikai mātītes, taču par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie pūčulēni
ligzdu pamet vēl kārtīgi neapspalvojušies, taču uzturas tās tuvumā kamēr
pilnībā pieaug.
- Visas
pūces neapšaubāmi tiek uzskatītas par gudrības, zināšanu un vieduma simbolu. Citās
kultūrās atkal saistītas ar nāvi, sērām, maģisku varu un ļaunumu. Nereti tieši
pūces nes ziņas no Aizsaules, piemēram, par tuvinieka aiziešanu.
Līgatnes dabas takās dzīvo ūpju pāris.