Kā dzīvo? Lapsas ir nometnieces, kas dzīvo gan monogāmos pāros, gan ģimenēs (viens tēviņš + divas līdz piecas mātītes vai mātīte kopā ar citām mātītēm – palīdzēm, kuras pašas nevairojas), gan atsevišķi pa vienai. Katrai lapsai ir sava teritorija, kurā tā izmanto vairākas alas. Ja kādam atņemamu vai brīvu alu nav, nākas rakt pašai. Nereti blakus lapsas alai redzams apmēram divus metrus garš, noapaļots zemes izsviedums, kas radies mītnes saimniecei veicot pavasara ģenerāltīrīšanu. Pie kūmiņa mājām šad un tad var atrast vecus kaulus un neapēstas barības paliekas.

Ko ēd? Uzturā lieto pat līdz 300 dažādu dzīvnieku sugu, kas galvenokārt tomēr ir peļveidīgie grauzēji, uz zemes perējošie putni un to olas, zaķi, mājputni, dažādi kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki, abinieki, rāpuļi un augu barība. Nereti mēdz mest kāru aci arī uz stirnu mazuļiem, nepieskatītām kaķu (un suņu) barības bļodiņām.

Vai zināji?

• Rudā lapsa ir augumā lielākā un atpazīstamākā no visām lapsu sugām.
• Rudā lapsa ir otrs izplatītākais sauszemes zīdītājs pasaulē.
• Rudajai lapsai ir 45 pasugas.
• Starp visām plēsēju sugām, rudajai lapsai ir vislielākais ģeogrāfiskais izplatības areāls.
• Lapsas spējīgas pielāgoties un izdzīvot dažādās vidēs un apstākļos.
• Lapsas ir introducētas Austrālijā un Folklenda salās.
• Lapsu ievešana Jaunzēlandē ir aizliegta ar likumu.
• Lapsu kuplā, garā aste kalpo kā stūre un palīdz noturēt līdzsvaru skrienot, peldot vai strauji mainot virzienu.
• Rudo lapsu kažoka krāsojums ne vienmēr ir izteikti ruds. Tas var variēt dažādu toņu nokrāsās.
• Lapsām ir izcila dzirde – peles pīkstēšanu tās var sadzirdēt no 140 metru attāluma.
• Vajadzības gadījumos lapsas ir labas peldētājas.
• Ļoti uzņēmīgas pret kašķi un trakumsērgu - var veicināt šo slimību un parazītu izplatību.
• Vajadzības gadījumā lapsas spēj uzskriet zemu koku zaros.
• Lapsas spēj pārlēkt līdz diviem metriem augstiem šķēršļiem.
• Lapsas spējīgas izdot daudz dažādu skaņu, arī riet kā suns.
• Lapsām ir plaša ēdienkarte, kas sastāv no gaļas, augu barības, ogām, putnu olām, bezmugurkaulniekiem un citām lietām.
• Lapsas ir populāri medību dzīvnieki (piemēram, kažoku, sporta, parazītu un slimību ierobežošanas dēļ).
• Lapsas nesakošļā ēdienu. Tā vietā barība ar zobiem tiek sadalīta mazos, viegli norijamos kumosos.
• Lapsas esot spējīgas sajust Zemes magnētisko lauku.
• Lapsas skrienot var sasniegt līdz 50 km/h.
• Populārā deja fokstrots jeb “lapsas solis” radies no raksturīgās lapsu pāra riesta “dejas” (rotaļas abiem stāvot divkājās).
• Lapsām ir vairākas līdzības ar kaķiem, piemēram, daļēji ievelkami nagi un vertikālas acu zīlītes.
• Krievijā radīta pieradināta (domesticēta) rudās lapsas forma.
• Lapsa vairākās kultūrās saistīta viltību, gudrību, ātru domāšanu, piemērošanās spēju un izveicību.
• Latviešu folklorā lapsas ir gudras un viltīgas, taču arī pašlabuma meklētājas un citu izjokotājas.
• Lapsas vārda izcelsme daudzās valodās radusies apzīmējot dzīvnieka kuplo un biezo asti.

Līgatnes dabas takās šobrīd mīt divi lapsu puiši - Lapsis un Henrijs.

Līdzsvarots, draudzīgs un vienmēr gatavs atrādīties apmeklētājiem. Vienmēr gatavs „uzpasēt” savu rajonu un barības porciju no nevēlamiem viesiem – piemēram, kraukļiem. Lapsis savā mūžā pabijis arī laulātā drauga un ģimenes galvas lomā. Jāteic, ka viņš izrādījās īsts paraugvīrietis un paraugvīrs arī daudziem divkājainajiem, turklāt bija izcils tēvs!

Henrijs

Henrijs, kā jau visi jaunieši, mēģina atrast savu vietu pasaulē; agrā bērnībā sapņoja kļūt par profesionālu augstlēcēju, taču sporta trauma šo sapni sasniegt neļāva. Pēc gūtās traumas viņš ir kļuvis piezemētāks, un pievērš vairāk uzmanības savam kažokam – Henrija jaunais sapnis ir kļūt par modeli. Tomēr sapni sasniegt traucē bailes no sabiedrības, tāpēc jaunais lapsēns ilgu laiku dzīvoja nedaudz tālāk no sabiedrības acīm, laiku pa laikam, no attāluma atrādot savu labi kopto kažoku. Šobrī abi kūmiņi dzīvo kopā vienā voljērā.