Īsa vizītkarte

Kur dzīvo? Vislielākās iespējas satikt mežacūku ir jauktos un lapu koku mežos, kā arī mežu nogabalos ar izteiktu paaugu un mitru vietu tuvumā. Mežacūkas ļoti labprāt nāk mieloties ar dažādām lauksaimniecības kultūrām, piemēram, kartupeļiem, kukurūzu un vasarāju graudiem.

Kā dzīvo? Mežacūkas ir bara dzīvnieki. Vieni paši pārsvarā dzīvo tikai vecāki tēviņi ārpus riesta perioda. Riesta jeb kāzu laikā, meža cūku puiši savu uzmanību un ģenētisko materiālu velta vairākām dāmām. Pavasarī pasaulē nāk mazie, garensvītrotie un labi attīstītie sivēni. Mazuļi drīz vien iemācās meklēt ēdamo, palēnām kļūst patstāvīgāki un arvien līdzīgāki saviem pieaugušajiem radiniekiem. Mežacūku mammas savus bērnus ļoti sargā – tos aizstāvot, jaunās mātes var uzbrukt pat cilvēkam!

Ko ēd? Mežacūkas ir izteiktas visēdājas – tas nozīmē, ka tās tiešām ēd gandrīz visu! Sākot no dažādām saknēm, gumiem un augiem (ieskaitot sēklas un augļus), turpinot ar sliekām, kukaiņu kāpuriem, kūniņām, gliemjiem un citiem bezmugurkaulniekiem, un beidzot ar mugurkaulniekiem, sīkajiem zīdītājiem, rāpuļiem, abiniekiem, putniem un olām, kritušiem un ievainotiem dzīvniekiem, kā arī to mazuļiem.

Parasti mežacūkas barību iegūst no zemsedzes, izrokot to ar saviem stiprajiem šņukuriem un ilkņiem. 

Vai zināji? 

• Mežacūka ir ļoti sena suga, kas pasaulē parādījusies pirms vairāk kā 60 miljoniem gadu.
• Mežacūka ir mājas cūkas priekštece.
• Mežacūkai ir 16 pasugas.
• Mežacūkas ir pārnadži – ejot tās vienmērīgi balstās uz diviem galvenajiem pirkstiem (trešā un ceturtā).
• Salīdzinot ar citiem pārnadžiem, meža cūkām ir vislabākie reproduktīvie (vairošanās) rādītāji.  
• Mežacūkas nesvīst.
• Mežacūkas taisa īpašas dubļu vannas jeb vārtīšanās laukumus, lai atbrīvotos no parazītiem, veicinātu liekā apmatojuma maiņu un veldzētos no karstuma.
• Mežacūkas samērā labi peld.
• Mežacūku mazuļu apmatojums klāts ar gaišām, horizontāli gareniskām svītrām, kas pakāpeniski izzūd turpmāko trīs četru mēnešu laikā.
• Sivēnu kažoks palīdz tiem maskēties raibajā meža ainavā.
• Mežacūku ilkņi aug visu mūžu un regulāri tiek uzasināti, žokļiem kustoties un ilkņiem berzējoties vienam gar otru.
• Ilkņi tiek izmantoti augsnes uzrakšanai barības meklējumos un kā galvenais savstarpējo cīņu ierocis.
• Mežacūkām ir izcila oža. Barību augsnē tās var saost līdz pat 10 centimetru dziļumam.
• Mežacūku barus parasti vada galvenā mātīte.
• Aizsargājot savus mazuļus, meža cūku mamma var uzbrukt arī cilvēkam.
• Mežacūkas pēdējā laikā apdraud ļoti lipīga un neārstējama vīrusu slimība - Āfrikas cūku mēris.
• Mežacūka ir Spānijas autonomās kopienas Navarres un Tokijas provinces dzīvnieks.
• Medību dēļ meža cūka ir ieviesta Austrālijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.
• Mežacūkas ir ļoti inteliģenti dzīvnieki ar labu atmiņu.
• Mežacūkas ir populāri medību dzīvnieki.
• Mežacūka atrodama Ķīnas zodiakā – kā viena no zīmēm (Cūkas gads).
• Daudzu tautu kultūrās meža cūka asociēta ar kareivīgumu, drosmi, izturību un spēku.

Līgatnes dabas takās mitinās četras ņipras mežacūkas.

Sevi uzskata par galveno – kontrolē voljera teritoriju. Riesta laikā patīk čubināties ap savām sievām un nest viņām dāvaniņas zariņu un citu priekšmetu izskatā. Daudz pēcnācēju.

Piemīt tendence skaļi paust savu viedokli un emocijas, kviecot un rukšķot. Kustīga un žiperīga. Raksturīga uzvedība ir skaļi nobļauties, paķert barību un skriet prom. Reizēm guļ atsevišķi, pati savā vietā, mierā un klusumā. Vairākas reizes kļuvusi par mammu, taču neizceļas ar īpašām rūpēm par saviem bērniem.

Patmīlīga, taču iecietīga. Patīk nēsāt zarus apkārt pa voljeru un iekārtot īstu mežacūku migu.

Ance