Kur dzīvo? Seski, galvenokārt apdzīvo
mežmalas un aizaugušus izcirtumus; parasti nelielu ūdenstilpju vai purvu tuvumā.
Ziemā mēdz pārvietoties tuvāk apdzīvotām vietām, kas skaidrojams ar to, ka
mazie dzīvnieki dodas barības meklējumos.
Kā dzīvo? Aktīvs visu gadu; galvenokārt diennakts tumšajā
laikā un krēslas periodā. Veikli rāpjas kokos un māk peldēt, taču lielākoties
laiku pavada uz zemes. Nometnieks – savu teritoriju sesks iezīmē ar
eļļainu, slikti smakojošu šķidrumu, kas palīdz atbaidīt ienaidniekus. Vasarā dzīvo ģimenēs, ziemā pa vienam. Vairošanās
midzeni iekārto pašu raktā vai citu dzīvnieku pamestā alā. Mazuļi pirmo dzīves
mēnesi pavada alā, kas izklāta ar sūnām un zāli; pusotra mēneša vecumā tie sāk mācīties
medīt un ēst pieaugušu sesku barību. Jau 3-4 mēnešu vecumā tie ir gatavi sākt
patstāvīgu dzīvi.
Ko ēd? Tipisks gaļēdājs; spēj
uzbrukt mājas putniem. Galvenokārt pārtek no peļveidīgajiem grauzējiem,
abiniekiem; retāk – ar putniem un to olām, kā arī rāpuļiem. Dažreiz barību
(visbiežāk vardes) uzkrāj slēptuvēs. Ja pārtikas ir maz, vai nav pieejama sesks
ēdīs arī kukaiņus un maitu. Gremošanas sistēma nav piemērota augu valsts
pārtikas pārstrādei.
Vai zināji?
- Seski pieder pie sermuļu jeb caunu dzimtas un ir tuvi radinieki ūdriem, tiņiem (āmrijām), caunām, sermuļiem, āpšiem, ūdelēm un zebiekstēm.
- Seski savus mazuļus audzina ģimenēs – abi vecāki piedalās mazuļu audzināšanā.
- Seski tiek izmantoti trušu medībās, lai tos varētu ātrāk izvilināt no to alām.
- Seskiem ir īpaši dziedzeri, kas izdala kodīgas smakas sekrētu. Šī reakcija notiek, kad sesks jūtas apdraudēts.
- Seskiem ir diezgan likta redze – tie medībām izmanto savu lielisko dzirdi.
- Gada laikā seskiem parasti ir viens metiens, taču, ja māte mazuļus zaudē, pastāv iespēja, ka šajā sezonā laidīs pasaulē mazuļus vēlreiz.
Līgatnes dabas takās pašlaik mīt divi seski – Īvis un Īvuks (iesaukti arī par Ediju un Krešu)