Kā dzīvo? Lāčiem ir izteikta saistība ar savu apdzīvoto teritoriju – mājas paši nepametīs, ja vien viņiem kāds netraucēs un vai neaptrūksies ēdamā. Dzīvo ģimenēs vai pa vienam. Klejo vienīgi jaunie īpatņi pēc ģimenes (mātes un brāļu/māsu) pamešanas. Ļoti uzmanīgi un piesardzīgi dzīvnieki, labi kokos kāpēji un peldētāji - viņiem ļoti patīk plunčāties! Lāčiem nav izteikta diennakts aktivitātes ritma - par vēdera labsajūtu rūpējas kā dienā, tā naktī.

Ko ēd? Lāči, par spīti tam, ka skaitās lieli un vareni plēsēji, tomēr ir tipiski visēdāji. Lai cik dīvaini tas arī neliktos, lāču ēdienkarti galvenokārt sastāda tieši augu barība. Pēc tam seko kukaiņi un visādi kāpuri, zemē perētāji putni un to olas, zivis, dažādi sīki mugurkaulnieki, rieksti, sēklas, augļi un ogas, medus. Reti kad pekaiņi ēd lielos savvaļas dzīvniekus un mājdzīvniekus, kritušus dzīvniekus un to atliekas.

Vai zināji? 

• Brūnais lācis ir izplatītākā lāču suga pasaulē.
• Brūnajam lācim ir 16 pasugas.
• Šobrīd pasaulē palikuši aptuveni 200 000 brūno lāču. Lielākās populācijas sastopamas Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Rumānijā. Daudzās Eiropas un pasaules valstīs brūnie lāči mūsdienās ir izzuduši.
• Lai arī brūnie lāči pieder pie plēsēju kārtas, tie ir tipiski visēdāji. Lāču ēdienkarti galvenokārt sastāda augu barība, kurai seko kukaiņi, kāpuri, zemē perētāji putni un to olas, zivis, dažādi sīki mugurkaulnieki, rieksti, sēklas, augļi, ogas un medus.
• Ziemu lāči pārlaiž neaktīvā snaudas stāvoklī, kad pārtiek tikai no rudenī uzkrātajām tauku rezervēm. Ziemas guļā, atkarībā no laika apstākļiem un uzbarošanās pakāpes, lāči dodas no oktobra līdz decembrim, bet mostas vidēji martā.
• Ziemas guļas laikā lāči nenokārtojas (neizdala urīnu un izkārnījumus).
• Piedzimstot lācēni ir akli, kurli un pavisam nevarīgi. Tie sver aptuveni puskilogramu un ir tik lieli kā pieauguša cilvēka plauksta.
• Lācēni kopā ar māti paliek divus gadus.
• Par spīti savam it kā neveiklajam izskatam lāči spēj skriet pat ar 50 km/h lielu ātrumu.
• Brūnajam lācim starp visām plēsēju sugām ir viens no lielākajiem galvas smadzeņu tilpumiem. Tie ir inteliģenti dzīvnieki ar labu atmiņu.
• Lāči tāpat kā cilvēki ir pēdmiņi – ejot tie atbalstās uz pilnu pēdu.
• Lāči redz krāsas. 
• Lāči mēdz celties uz pakaļkājām, lai labāk saredzētu apkārt notiekošo. Tā viņi var paspert arī dažus soļus gluži kā cilvēki.
• Lāči ir īpaši aizsargājami dzīvnieki gan Latvijā, gan Eiropā.
• Lāči ir ļoti uzmanīgi un piesardzīgi dzīvnieki, vajadzības gadījumā arī labi kokos kāpēji un peldētāji.
• Lāči gandrīz nekad cilvēkam neuzbruks pirmie, pat ja satiksiet tos mežā ogojot vai sēņojot. Tie tāpat kā visi savvaļas dzīvnieki vispirms centīsies izvairīties no saskarsmes ar cilvēku.
• Cilvēkam bīstami ir tikai pāragri no ziemas guļas iztraucēti, izbadējušies un klejojoši lāči, kā arī lāču mātes ar mazuļiem.
• Brūnajam lācim pasaulē iespējamas arī hibrīdu (starpsugu krustošanās rezultātā radušās) sugas.
• Brūnais lācis ir Fēru salu un Krievijas nacionālais, un Härjedalenas (Zviedrija) pavalsts dzīvnieks.
• Lāčiem ir pat savi zvaigznāji debesīs – Lielais Lācis un Mazais Lācis.
• Brūnie lāči vēl joprojām ir vieni no spēcīgākajiem totēmu un šamanisma dzīvniekiem daudzu tautu kultūrās un vieni no iemīļotākajiem bērnu pasaku, grāmatu un filmu varoņiem. Galvenās īpašības, kuru dēļ lāči tiek cildināti, ir viņu spēks, varenība, pamatīgums, drosme, pašpārliecinātība, kā arī mīlestība un pieķeršanās (īpaši starp mātēm un viņu pēcnācējiem).
• Lāča zinātniskais vārds latīņu valodā Ursus arctos cēlies no latīņu (“Ursus” - lācis) un grieķu (“Arctos” - lācis) valodām.

Līgatnes dabas takās apskatāmi trīs lāči.

Slavenākā Latvijas lācenīte. Cieši turas pie ierastās lietu kārtības. Uztraucas par neierastiem trokšņiem vai citām izmaiņām viņas ikdienā. Ļoti mīļa pret savu audžu- mammu, atturīga pret citiem. Katru gadu izbauda savas dzimšanas dienas! Nepiekrīt uzskatam, ka visiem lāčiem jāguļ ziemas miegs. Kā jau meitenei, piemīt labas ēšanas un voljera uzturēšanas manieres.

Patīk izrādīties un klausīties uzslavas. Vienmēr pirmais klāt pie pusdienām. Ļoti garšo gaļa un zivis. Voljera galvenais reljefa dizaineris – atbild par zemes rakšanu, koku laušanu un citiem „labiekārtošanas” darbiem. Lācenes Ilzītes tēvs.

Liels saldummīlis un galvenokārt veģetāra uztura piekritējs. Vislabāk garšo ogas, augļi un sulīgas pieneņu lapas. Patīk čučēt pusdienlaiku ar pilnu vēderu. Mēdz pavadīt daudz laika sēdus, tāpēc ieguvis  iesauku “vectētiņš”.