Kur dzīvo? Baltie zaķi ir tipiski meža iemītnieki, kuri retumis sastopami arī atklātu vai daļēji atklātu ainavu biotopos. Priekšroka tiek dota saliktiem, jaukta tipa mežiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, laucēm, pļavām, purviem vai ūdenstilpēm.
Kā dzīvo? Baltie zaķi ir uzmanīgi un piesardzīgi nometnieki, savrupnieki, kuriem pārsvarā patīk apdzīvot vienu noteiktu teritoriju. Aktīvi galvenokārt naktīs un krēslas stundās. Taču, kad pienāk kāzu laiks, zaķi kļūst pamanāmi arī dienas laikā - kā ne kā, jāsteidz dibināt ģimeni! Par to gan rūpējās tikai garaušu mammas - un arī vien uz aptuveni mēnesi, līdz jaunie zaķēni kļūst patstāvīgi un ir gatavi lēkt paši savās gaitās.
Zaķi nereti cieš no dažādām slimībām, nelabvēlīgiem laika apstākļiem, lauksaimniecības tehnikas un cilvēku lietotās lauksaimniecības kultūru ķimizācijas.
Ko ēd? Tāpat kā pelēkie zaķi, arī baltie garauši ir tipiski augēdāji ar ļoti plašu ēdienkarti. To sastāda galvenokārt dažādu augu zaļās daļas, lapas, zāle, sēklas, augļi, sīkkrūmi, krūmu un koku miza, atvases un zari, lauksaimniecības kultūras un cita zaļbarība. Baltie zaķi, salīdzinot ar pelēkajiem, daudz vairāk uzturā lieto tieši kokaugu barību.
Vai zināji?
- Zaķi mēdz grauzt briežu, aļņu un stirnu ragus un skrubināt dzīvnieku skeleta atliekas, tādā veidā uzņemot organismam nepieciešamās minerālvielas.
- Lai atbrīvotos no ādas parazītiem, zaķi mēdz pērties un vārtīties smiltīs.
- Nepieciešamības gadījumā, piemēram, palu laikā, zaķi labi peld.
- Tas ir mīts, ka zaķu mammas mēdz barot svešus zaķēnus! Katra māte zīda tikai savus mazuļus.
- Zaķu priekškājām ir pieci pirksti, pakaļkājām - četri.
- Zaķu garās ausis palīdz tiem atvēsināties karstā laikā.
- Ļoti retos gadījumos pelēkais zaķis var krustoties ar balto zaķi, radot neauglīgus pēcnācējus.
- Zaķi, atšķirībā no trušiem, nerok alas, bet gulēšanai veido (izkasa) nelielas iedobes zemē.
- Zaķiem ir 48 hromosomas, trušiem - tikai 44.
- Zaķu acis ir mazliet izvalbītas, to redzes leņķis ir nedaudz mazāks par 3600, taču, par spīti tam, garaušu redze ir ļoti vāja – tālumā zaķi var izšķirt vien kustīgus objektus.
- Zaķiem apakšžoklī ir četri priekšzobi, bet grauzējiem tikai divi.
- Briesmu brīžos spējīgi pārvietoties ar 50-60 km/h lielu ātrumu, izdarot spējus sānlēcienus un virziena maiņas, tādā veidā nogurdinot savu vajātāju.
- Zaķu zobi turpina augt visu mūžu - graušanas dēļ tie strauji dilst un visu laiku ir jāataudzē.
- Riesta laikā starp tēviņiem notiek interesantas cīņas jeb boksa mači – zaķi saslejas pakaļkājās un izdara sitienus ar priekškājām. Tāpat tēviņi mēdz izdot arī svilpojošas skaņas un ar pakaļkājām sist (bungot) pa zemi. Zaķu mātītes riesta laikā klusā balsī purpina.
- Zaķiem ir raksturīga koprofāgija jeb savu ekskrementu ēšana. Tas gremošanas sistēmā ļauj barību pārstrādāt pilnībā un palīdz labāk uzsūkties dažādām barības minerālvielām.
- Daudzviet zaķi un truši tiek asociēti ar Mēnesi un saukti par Mēness dzīvniekiem. Tie simbolizē arī auglību, veiklību, attapību, modrību un maģisku spēku.
- Anglosakšu pavasara dieviete Ēostre saistīta ar zaķi, tādēļ šis dzīvnieks kļuvis par Pavasara saulgriežu jeb Lieldienu simbolu.
- Angļu teiciens “traks kā marta zaķis” cēlies no zaķu riesta laika uzvedības pavasaros.
Mīti un patiesība
Baltie zaķi nav pelēkie zaķi ziemas kažokā!!! Tā ir atsevišķa suga.
Baltie zaķi ir nedaudz mazāki un druknāki par pelēkajiem zaķiem, ar īsākām ausīm, kājām un asti, turklāt bez raksturīgā melnā plankuma astes augšpusē kā tas ir pelēkajiem garaušiem. Vasarā pelēkais zaķis izskatās gaišāks un pelēcīgāks, kamēr baltie zaķi ir brūnākā krāsu tonī. Ziemā pelēkā zaķa kažoka krāsa nav balta. Pelēkais zaķis pārvietojas ar garākiem lēcieniem, pakaļkājas izsviežot tālāk uz priekšu par priekškājām nekā to dara baltais zaķis.
Līgatnes dabas takas