Pāriet uz galveno saturu
  • LAT
  • ENG
Līgatnes dabas takas

LĪGATNES DABAS TAKAS

  • Apmeklētājiem
    • Taku īsā vizītkarte
    • Taku etiķete
    • Darba laiki
    • Cenrādis
    • Kā nokļūt?
    • Ko darīt?
    • Taku shēma
    • Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes
  • Aktualitātes
  • Mūsu dzīvnieki
  • Par mums
    • Taku īsā vēsture
  • Kontakti
  • Audiogids
  • Zvēru mīklas
  • Neizdzēs Dzīvību

Līgatnes dabas taku saimei pievienojušies jenotsuņi Tipsis, Topsis un Tīna

23. oktobris, 2024 pl. 13:13

Līgatnes dabas taku saimei pievienojušies trīs jenotsuņu jaunuļi, kuri jau iejutušies savā jaunajā mājvietā un vēl pirms došanās ziemas miegā ir apskatāmi dabas taku apmeklētājiem. Jenotsuņu puikas Tipsis un Topsis un meitene Tīna agri pavasarī zaudēja mammu, kura gāja bojā autoavārijā, tādēļ par bāreņiem rūpes uzņēmās pieredzējusī Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola.


Iestājoties vēsākam laikam, jenotsuņi pakāpeniski sagatavo sev ziemas mītni un kļūst mazāk aktīvi ārā, tāpēc šis ir īstais laiks, lai pagūtu tos redzēt darbībā.

Jenotsuņi ir vienīgie suņu dzimts pārstāvji, kas dodas ziemas guļā. Tie neieziemojas kā lāči, bet gan samazina ikdienas aktivitāti aukstajos mēnešos. Ziemas mēnešos jenotsuņi daļēji guļ ziemas guļā – viņu vielmaiņa palēninās, viņi kļūst mazāk aktīvi, vairāk laika pavada slēptuvēs vai migās. Ziemas laikā viņi var periodiski mosties, lai kaut ko apēstu no savām uzkrātajām rezervēm, bet, ja laika apstākļi ir bargi, viņi paliek neaktīvi ilgāku laiku.

Līgatnes dabas takās šobrīd dzīvo pieci jenotsuņi un jaunpienācējiem būs jāsadzīvo ar Ullu un Bilu, kas dabas takās mitinās jau vairākus gadus. Dabas taku zvērkopju aprūpē jenotsuņi tiek nodrošināti ar visu nepieciešamo, lai dzīvotu pēc iespējas dabiskākos apstākļos.

Jenotsuņi Latvijā ir samērā izplatīti dzīvnieki, kas šeit pirmo reizi parādījās pagājušā gadsimta vidū. Tie ir ievesti no Austrumāzijas, un šobrīd ir labi iejutušies Latvijas dabiskajā vidē. Jenotsuņi ir visēdāji, to ēdienkartē ietilpst gan augi, gan dzīvnieku izcelsmes barība.

Šiem dzīvniekiem ir unikāls aizsargreflekss, kas briesmu gadījumā liek tiem sastingt un izlikties par “beigtiem” līdz brīdim, kad tie vairs nejūtas apdraudēti.

Pārvalde atgādina, ka patvaļīga dzīvnieku, arī putnu, izņemšana no to dabiskās vides ir aizliegta un lielākoties nav nepieciešama. To drīkst darīt tikai ar savainotiem dzīvniekiem, lai to nogādātu pie veterinārārsta vai patversmē. Lai nekļūdītos, aicinām iepazīties ar tīmekļvietnes www.neizdzesdzivibu.lv saturu vai konsultēties ar speciālistiem.

Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem sīkāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem.

Līgatnes dabas taku jaunumus, darba laikus un informāciju par apskatāmajiem dzīvniekiem var skatīt interneta vietnē www.ligatnesdabastakas.lv un Līgatnes Dabas Takas Facebook profilā.

Plašāka informācija:
Eva Ezeraša,
Līgatnes dabas taku
Dabas izglītības speciāliste
Tālr.: 29335285
E-pasts: [email protected]
www.daba.gov.lv, www.ligatnesdabastakas.lv


Jaunākie ieraksti

  • Putnu diena Līgatnes dabas takās
    1. apr. 2025
  • Lūšu diena Līgatnes dabas takās
    26. febr. 2025
  • Līgatnes dabas takās sermuļu dzimtas dzīvnieki pārceļas uz jaunām mājām
    28. janv. 2025
  • Satiec zvērus tumsā!
    16. dec. 2024
  • Līgatnes dabas takās atklāta jauna ekspozīcija "Kas mežā brīkšķināja?"
    13. dec. 2024
  • Izstaigā Latvijas kontūru!
    11. nov. 2024
  • Līgatnes dabas takās izmitina avārijā izdzīvojušu meža pūci
    1. nov. 2024
  • Piekļūstamība
  • Privātuma poltika
Mājaslapas saturs tiek aizsargāts un materiāls nevar tikt kopēts, izplatīts un pārpublicēts jebkurā veidā bez iepriekšēja saskaņojuma ar lapas uzturētājiem – Dabas aizsardzības pārvaldi.