Līgatnes dabas takās pirmo reizi izšķīlies meža pūču mazulis
LDT vadītāja
Inta Lange stāsta, ka iepriekš dabas takās mazuli bija izperējis tikai ūpju
pāris, bet meža pūču ģimene nebija izveidojusies. “Pūcēm dzimumus ar specifisku
analīžu palīdzību esam sākuši noskaidrot pavisam nesen, tādēļ tikai pirmo gadu
mums ir meža pūču pāris,” piebilst I. Lange.
Abas meža
pūces Līgatnes dabas takās nonāca iepriekšējos gados kā cilvēku atrasti mazuļi
un nu jau par vecākiem kļuvuši paši.
Pūces dabā
ligzdas nevij, bet gan dēj koku dobumos, vecās žagatu ligzdās, vāveru migās un
arī cilvēku veidotos būros. Pāris dienu vecumā pelēcīgie pūču mazuļi atstāj
ligzdu un lecot tie pārlaižas no vienas vietas uz otru, lai iepazītu tuvējo
apkārtni ligzdas tuvumā. Pēc tam, kad mazuļiem ir izaugušas spalvas, tā vecāki
rūpējas par tiem vēl apmēram divus līdz trīs mēnešus. Laika posmā no augusta
līdz novembrim jaunās pūces pamet vecāku teritoriju, lai meklētu savu vietu
pasaulē.
Lange stāsta,
ka nebrīvē dzimušu meža pūču mazuli teorētiski ir iespējams izlaist dzīvei
savvaļā, jo to ir izaudzinājuši vecāki un putnēns
nav atkarīgs no cilvēka. Gan dabā, gan Līgatnes dabas takās pūču vecāki
mazuļiem pienes jau nomedītas peles un kukaiņus. Vecāki nemāca bērniem medīt,
šādas prasmes katrs mazulis uztrenē ēstgribas pamudināts un instinktu vadīts.
Līgatnes dabas
taku pūču mājā apskatāmas trīs pūču sugas: meža pūču pāris ar mazuli, ūrālpūce
Čiepstonis un ūpju pāris Hugo un Dāma. Meža pūces ir Latvijā biežāk sastopamā
pūču suga, nereti novērojama arī apdzīvotu vietu tuvumā. No citām pūču sugām
meža pūce atšķiras ar taisnākiem spārniem, ko lidojot tās vicina krietni retāk,
kā arī ar lielāku lidojuma augstumu.
Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā, mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām un dabas daudzveidību.