Līgatnes dabas taku mežacūkām ģimenes pieaugums
Lai gan pasaulē ierastā lietu kārtība šopavasar ir izjaukta, dabā viss notiek kā ierasti – pavasaris ir bērnu laiks. Vērīgākie Līgatnes dabas taku apmeklētāji būs ievērojuši septiņus strīpainus brīnumiņus, kas rukšķēdami seko savai mammai pa pēdām, iepazīstot mežacūku voljēru.
Sivēni apmeklētājiem nereti redzami draiski rotaļājoties pa iežogojumu, tomēr kā jau visiem mazuļiem, tiem ir nepieciešama arī diendusa, ko tie aizvada pie mammas sāna paslēpušies no citu skatiena. Mežacūku mazuļi Līgatnes dabas takās atskrējuši 4. aprīlī, un par viņu vecākiem atkal kļuvuši Magone un Ansis, kas viens otram uzticīgi ir jau vairākus gadus, ko jau atkal apliecina žiperīgie mazuļi.
Mežacūku mazuļi parasti dzimst pavasarī – aprīlī un maijā, taču tie var atskriet arī nedaudz agrāk vai vēlāk. Jau piedzimstot tie ir labi attīstīti, un pāris dienas pēc šīs pasaules ieraudzīšanas tie ir gatavi doties līdzi mātei dzīvei nepieciešamo prasmju apguvē. Sivēni piedzimstot ir klāti ar svītrotu apmatojumu, kas tiem palīdz maskēties meža krāsainajā ainavā. Turpmāko trīs četru mēnešu laikā strīpainais kažociņš tiek nomainīts pret pelēko pieaugušas mežacūkas apmatojumu.
Mežacūku mazuļu mamma Magone dzimusi savvaļā, bet Līgatnes dabas takās nonākusi dažu mēnešu vecumā kājas savainojuma dēļ. Jau no bērnības viņa cilvēku uzskata par savu draugu, tāpēc savus sivēnus neslēpj nedz no Līgatnes dabas taku darbiniekiem, nedz no apmeklētājiem.
Savukārt Ansis, kas Līgatnes mežos staigā jau 12. gadu, tēva godā ticis jau piekto reizi! Jāmin, ka viņš ir vienīgais vīriešu kārtas pārstāvis mežacūku voljērā, kur ikdienu aizvada ar divām dāmām – sivēnu mammu Magoni un vecmeitu Grietu, kas ir Anša vienaudze.
Atgādinām, ka valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā jāievēro valstī noteiktie ierobežojumi! Vairāk par to, kādi tie ir Līgatnes dabas takās lasi šeit>>>.