Vecā Kraukļa mazdēls stāsta - 9
Krrāāā! Uhh, kā galva sagriezās, uz visām
pusēm veroties! Ziniet, labi jums, kas šobrīd nav gaisā. Te jau drīz nebūs
vietas, kur pat spārnus izplest! Tik intensīvu gaisa satiksmi es sen neesmu
redzējis! Vajadzētu kādu regulējošu luksaforu novietot, lidotāju pāreju ierīkot
un pārvietošanās ceļa zīmes uzstādīt! Gājputnu bari krustu šķērsu aizvadītās
nedēļas laikā debesis ir pārlidojuši un turpina to darīt vēl un vēl.
Un, raugoties lejā, izskatās, ka atgriezušies ir ne tikai gājputni, bet gājēji arī, jo apmeklētāju skaits Līgatnes dabas takās, līdz ar pavasara atnākšanu, augtin aug! Ak jā, pie reizes, apsveicu jūs ar īstenajiem Pavasara saulgriežiem un astronomiskā pavasara iestāšanos, krā!
Galva griežas arī mēģinot izsekot visiem beidzamajiem notikumiem Līgatnes dabas takās. Pirmkārt, pie mums regulāri ciemos nāk ne tikai savvaļas zaķis Miķelis (kā to iedēvējuši Līgatnes dabas taku dzīvnieku kopēji), bet arī savvaļas āpsis! Jā, jā, jau kuro rītu pie mūsu āpšu brāļu voljera redzami brangi zemes kašājumi, žogu sedzošā niedru pinuma plēsumi, bedru rakumi un āpšu pēdas no vienas vietas - gan iekšpus, gan ārpus voljera. Zvērkopjiem tagad viens no pirmajiem darbiem ir rūpīgi pārbaudīt nakts nedarbu sekas. Varat paši iztēloties, kāda gan rūkšana un ņemšanās, un savas teritorijas papildu sargāšana un iezīmēšana Tedijam ar Bosīti tagad jāpiedzīvo! Laikam jau tiešām dzīve te, Līgatnes dabas takās, ir tik laba, ka nevis mūsu dzīvnieki grib tikt ārā, bet gan savvaļas - iekšā! Krā!
Vēl viens jaunums ir pašreizējās vāveru mītnes paplašināšanās uz blakus esošā, tukšā iežogojuma rēķina. Abu voljeru atdalošā šķērssiena tika nojaukta un visas trīs vāveres, Tomiņa, Čita un Rudais, palaistas priecīgi skraidām pa plašāku dzīves telpu. Tagad viņām ir gan daudz neizpētītu kaktiņu, gan nepieredzētas smaržas un sajūtas, gan (kas, vāverprāt, tomēr ir vissvarīgākais) jaunas riekstu un citu gardumu slēpšanas vietas. Visas vecās jau sen “dārgumu” pārbāztas un voljera līdziedzīvotāju atklātas, bet šeit paveras jaunas iespējas. Dzīve iet uz augšu!
Dzīve krāsaināka un pilnīgāka kļuvusi arī
lāču puikām. Parādoties pūkainajiem pūpoliem un treknajiem koku pumpuriem,
dzīvnieku kopēji tos dāsni piegādā Mikum un Puikam. Mūsu apmeklētāji tagad itin
bieži var redzēt abus pekaiņus omulīgi skrubinām kādu zariņu vai cenšoties
atbrīvot dīķi no ledus kārtas. Pirmos, bagātīgos vitamīnu krājumus sulīgu zaru
veidā ļoti gaida un dabū arī pārējie Līgatnes dabas taku iemītnieki, sākot ar aļņiem,
staltbriežiem, stirnām un zaķiem, un beidzot ar lāčiem un vāverēm.
Tā lūk! Pavasaris ir izkausējis gan sniegu
un ledu, gan pamodinājis lērumu visādu kukaiņu. Pagājušo sestdien un svētdien
ik pa laikam kāds cilvēks priecīgs iesaucās, ieraudzīdams savu pirmo šī gada
tauriņu un zīlēdams, vai vasara viņam būs raiba vai saulaina. Tāpat pa gaisu
jau lido bites un mušas, ložņā skudras, rāpo ērces un citi seškāji. Bet mēs
nākamreiz tiksimies jau aprīlī! Krāā!